Pēc gadiem ilgām diskusijām vienojas valsts uzņēmumu akcijas tirgot biržā. Premjere: "Tā nav privatizācija"

Gadu gadiem jau spriež par to, ka valstij piederošo uzņēmumu akcijas varētu tirgot biržā, padarot tās pieejamas gan lielajiem institucionālajiem investoriem, gan vismazākajiem ieguldītājiem. Arī jebkurai privātpersonai.

To apsvēra arī toreizējā Māra Kučinska valdība, bet beigās "čiks" vien sanāca. "Jaunā Vienotība" jau ilgi atbalstījusi ideju, bet dzirdīgas ausis nebija arī pagājušajā – 13. – Saeimā. Tāpat šajā parlamenta sasaukumā šo sīvos strīdos vērtēja iepriekšējā koalīcija.

Jaunajam Evikas Siliņas (JV) kabinetam valsts uzņēmumu virzīšana biržā iekļauta valdības deklarācijā, un otrdien ministri par to lēma. Tiesa gan, aiz slēgtām durvīm, pamatojoties ar komercnoslēpumu.

Publiskās kapitāldaļas ir visdažādāko jomu uzņēmumos – piemēram, nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", telekomunikāciju uzņēmumos "tet" un "LMT", enerģētikā "Sadales tīkls" un "Augstsprieguma tīkls", arī Inčukalna gāzes krātuves saimniekā "Conexus Baltic Grid".  Galvaspilsētā ir "Rīgas ūdens" un "Rīgas siltums".

Ar šiem uzņēmumiem varētu būt vieglāka virzība uz biržu. Krietni sarežģītāk ir ar mūsu vērtīgākajiem aktīviem "Latvenergo" un "Latvijas Valsts mežiem", tepat arī Rīgas lidosta un "Latvijas pasts". Šīs kompānijas ar likuma spēku noteiktas par neprivatizējamām, tāpēc jebkurai kustībai ar tām jāgroza likums, un tas jau būtu ļoti politiski jutīgi. Sabiedrības atmiņā joprojām dziļi iesēdusies negantā pēcgarša pēc vēsturiskajiem privatizācijas procesiem Latvijā.

Valdībā gan sola, ka nekas tāds neatkārtosies. Vienlaikus valsts kontrolētajos uzņēmumos tikšot pārdota tikai daļa akciju.

"Tā nav privatizācija. Es laikam vēl neesmu tajā vecumā, lai būtu ļoti plaši piedzīvojusi privatizāciju, un ceru, ka nepiedzīvošu. Tā ir labā ziņa. Mēs mācāmies un skatāmies, kas notiek Eiropā, kas notiek tepat pie mūsu kaimiņiem. Kapitāla tirgus ir pavisam cits process, salīdzinot ar to, kā to piedāvāja iepriekš vienkārši caur likumiem nopirkt kādas daļas, kā tas bija deviņdesmitajos," saka Siliņa.

Pagaidām valdība vienojusies, ka varētu virzīties ar "airBaltic", jaundibināmu "Latvenergo" meitasuzņēmumu zaļās enerģijas jomā, izvērtējumā būšot "tet", LMT, "Latvijas pasts", arī vairākas Rīgas kapitālsabiedrības un ilgākā termiņā elektroenerģijas pārvades sistēmas operators "Augstsprieguma tīkls".

Paredzēts, ka akciju kotēšanu biržā gan došot vairāk naudas dažādām valsts vajadzībām, gan ļaušot izkustināt Latvijas iesīkstējušo finansējuma piesaistes kapitāla tirgu. Tas nīkuļo pat salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, kur nu vēl starptautiskā kontekstā.

Atzinīgi par virzību biržā izsakās Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtā, taču esot svarīgi, lai pašiem uzņēmumiem vispār būtu ticamas izaugsmes ambīcijas un stāsts, ko, tā teikt, pārdot investoriem.

"No vienas puses, ļautu finansēt tos mērķus, kas ir noteikti, no otras puses, ir vēl papildu labumi attiecībā uz uzņēmumu pārvaldību, jo jārēķinās ar visiem akcionāriem. Tad tas vairs nebūtu tāds modelis, ka mēs pārvaldām lielus uzņēmumus kā tādus mazus veikalus, nu tur ieceļam tur valsts padomes, nu lai viņi  tiek galā. Tas nozīmē, ka rēķināšanās ar citiem akcionāriem saskaņotu šīs intereses. Un arī publiskot informāciju par to, kā tad uzņēmumam veicas," pauž Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs.

Vai šādi nezudīs iespēja valstij ietekmēt attiecīgo komersantu darbību, kas bija aktuāli, piemēram, kad bija plāns dramatiski palielināt elektroenerģijas sadales tarifus vai slēgt daudz pasta nodaļu? Institūtā norāda, ka šādas lietas valdība var iespaidot ar nozares politiku un normatīvajiem aktiem.