Ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju mūs recesija neiesūtītu, komentē Latvijas Bankas eksperts

Komentējot Latvijas pastāvošās saites ar agresoru, eksperts norādīja: "Par kopējo tirdzniecību jāsaka, ka imports ir pavisam apsīcis, bet imports mums bija diezgan vienkāršs no Krievijas – gāze, nafta, minerālmēsli. Produkti, kas tika sankcionēti, un to vairs nav. Eksports eiro izteiksmē nav daudz krities, bet jāņem vērā cenu līmeņi, kas laika gaitā mainījušies. Ir bijusi inflācija."

Kā skaidroja Vilers, liela daļa eksporta ir alkohols un "luksusa preces," ko drīkst tirgot.

"Redzam, ka sankcijas strādā. Kolīdz ir sankcijas, tās preces vairs netiek tirgotas. [..] Interesanti, ka mainījusies arī uzņēmumu struktūra, kas eksportē uz Krieviju. Eksportējošo uzņēmumu skaits ir fundamentāli mazinājies, un ir palikušas divas grupas uzņēmumu, kas eksportē uz Krieviju. Vieni ir tādi, kam tas ir dzīvības un nāves jautājums – kuriem eksports uz Krieviju sastāda lielu daļu apgrozījumu, bet tādu nav daudz. Otri ir oportūnisti, kas ir radušies pēc 2022. gada februāra vai arī iepriekš nav eksportējuši, bet pēkšņi sākuši to darīt," norādīja Vilers.

Kāda ir Krievijas ietekme uz Latvija ekonomiku? Latvijas Bankas eksperts uzsvēra – tirdzniecība un eksports lielākoties ir reeksports.

"Tas nozīmē, ka mēs ievedam franču vīnu un pārdodam tālāk. Ietekme uz Latviju – ja šis pazūd, tad ietekme uz Latvijas ekonomiku ir ārkārtīgi maza. Mums trūkst darbaspēks. Arī darbu atrast šiem diviem, trim, četriem cilvēkiem, kas strādā vairumtirdzniecības uzņēmumā. Sāpīgāks tas būtu tiem, kas ir atkarīgi no Austrumu tirgus. Bet arī šeit ietekme maza, tas būs recesijā neiedzītu," teica Vilers.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!