Frankenšteina briesmonis, tēriņi kā jūrniekam ostā un "vai jākravā pekeles?" – "Piķis un ģēvelis!" 6. epizode

Tāpat sarunā Endziņš pastāsta savas atmiņas par Baltijas ceļu, runā par Latvijas uzņēmēju sadarbību ar Krieviju un skaidro, kāpēc vispār Latvijā ir divas lielās uzņēmēju organizācijas – Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Darba devēju konfederācija.

Nedēļas notikumu apskats:

Nedēļas uzvarētāji

• Valdības sociālie un citi partneri. Šis varēja būt gan pie uzvarētājiem, gan pie zaudētājiem, jautājums no kuras puses raugās. Runa, protams, par ilgi, ilgi, ilgi gaidīto Finanšu ministrijas nodokļu piedāvājumu, kuru sākumā bija paredzēts šonedēļ prezentēt plašākai sabiedrībai, bet beigās ieceri atcēla. Iemesls – valdības sadarbības partneri to "izbrāķēja" un tā, ka maz neliekas. Uzņēmēji nemierā ar to, ko viņi raksturo kā pagriezienu pa kreisi ekonomiskajā politikā, kas neveicinās mūsu konkurētspēju, savukārt arodbiedrības kritiskas, ka papildu labumus sāk dalīt uz nākotnes pensionāru rēķina jeb iegrābjoties 2. pensiju plānā. Arī mēs TV3 Ziņās publiskojām ar nodokļu piedāvājumu, un, jāsaka kā ir, ne šis, ne tas, ne cepts, ne vārīts, sastiķēts kopā kā Frankenšteina briesmonis.
• Lietuva, kurā bāzēsies vienas no Vācijas lielākajām bankām "Commerzbank" pārstāvniecība. Paziņots, ka tā darbību sāks decembrī, bet mērķa tirgus būšot visas trīs Baltijas valstīs. Pēdējos gados leišu augstākās amatpersonas regulāri aicinājušas ārvalstu bankas ienākt Lietuvas tirgū, un tas sāk vainagoties panākumiem. Tam atsaukušā pat vairākas ārvalstu bankas.
• Čehija. Pirmkārt, Prāga paziņojusi, ka Eiropas Savienība oficiāli uzdevusi tai izmantot ieņēmumus no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, lai finansētu nākamo munīcijas piegādi Ukrainai. Šī ir daļa Čehijas vadītās šāviņu sagādes iniciatīvas, kurā piedalās daudzas valstis, arī Latvija pievienojusies. Otrkārt, Čehijas prezidents Petrs Pavels ir nosaucis gāzesvadus "Nord Stream" par leģitīmu mērķi uzbrukumam karā, ja tiešām šīs infrastruktūras spridzināšanā bijuši iesaistīti ukraini, kā par to nesen vēstīja "Wall Street Journal". Šaubu nekādu, kurā vēstures pusē ir čehi. Pareizajā.

Nedēļas zaudētāji

• Satiksmes ministrija, kura rosināšot Ministru kabinetu vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu detalizēti paskaidrot Eiropas Savienības naudas neiedošanu vairākām "Rail Baltica" aktivitātēm, jo sevišķi Rīgā. Nav stacijām, nav arī, lai varētu turpināt dzīt balstus Daugavā tiltam, kuram pagaidām naudas pietiek tikai pirmajam pālim ūdeni. Kāpēc mums jau nav šīs Briseles informācijas un ko mēs galu galā ceram sagaidīt, ja nauda vienmēr konkursēta kārtās, nav skaidrs. Savu ievārīto sūdu putru tāpat būs jāizstrebj pašiem.
• Krievija, kuras tautsaimniecību stutē kara laika ekonomika un iespēja visu zemē izrokamo pārdot citām valstīm, kuras agresora Mendeļejeva tabulas produktus nesmādē. Ierasti galvenais pircējs ir Ķīna, bet Āzijas milža naftas imports no Krievijas sācis manāmi sarukt.  Ķīnā vispārīgi krities pieprasījums, bet no citiem reģioniem, Maskavas konkurentiem, piegādes aug. Zīmīgi, ka izteiktāk šis kritums izpaudies pēdējos mēnešos tieši pēc Krievijas diktatora Vladimira Putina vizītes Ķīnā. Kremlim mazāk naudas.
• Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera prezidents un biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis, kurs šonedēļ izteicās, nepaužot gan kamerās oficiālo viedokli, ka, iespējams, varbūt varētu nākotnē Latvijas uzņēmēji izvērtēt iespējas pārcelt savu biznesu citur. Redziet, nelielu skandāliņu vajagot uztaisīt. Nu sanāca! Liekam, cik daudz "pieļāvuma vārdus" gribam šajā formulējumā. Tirdzniecības un rūpniecības kamera pasniedz eksporta apbalvojumu – Krišjāņa Valdemāra balvu "latvji, brauciet jūriņā". Diez vai tā to iztēlojās mūsu jaunlatvietis. Kravāt pekeles un doties prom.  Diez vai mēs kļūsim bagāti, aicinot paši sevi padarīt nabagus. Makā un prāta apvāršņos.

Nedēļas "kas zina, kas tur beigās sanāks…"

Latvijas budžets un tā veidotāji. Šonedēļ devām starta šāvienu ikgadējam valsts naudas plāna izstrādes un pieņemšanas maratonam. Un leģendārā fiskālā telpa ir negatīva jeb, ne ierēdņu valodā runājot, naudas nākamgad nav ne tikai jauniem izdevumiem, piemēram, drošībai, bet pat esošajiem. Rezultāts tam, ka pēdējos gados valsts naudu tērējusi kā jūrnieks ostā, budžeta bilance nospriegota kā stīga un fiskālā ballīte beigusies. Varam paģiraini lāpīt budžetu atpakaļ kopā. Kas zina, kas tur beigās sanāks?

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!