Greizie spoguļi un amatierburvis bērnu ballītē – "Piķis un ģēvelis!" 29. epizode

Sarunā pārrunāts arī tas, kāpēc Jaunā konservatīvā partija zaudēja vēlētāju uzticību, bijušais deputāts un ministrs atskatās uz lēmumiem saistībā ar "airBaltic" un "Rail Baltica" 13. Saeimas laikā, kā arī diskutēts, vai un kas kas būtu maināms attaisnoto izdevumu kārtībā, ko ik gadu iedzīvotāji iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā.

Nedēļas notikumu apskats

Nedēļas uzvarētāji

• Latvijas iedzīvotāji, kuri iesniedz deklarē ieņēmumus un atsevišķu jomu tēriņus. Tas gada laiks ir atkal klāt. Rītdien 1. marts, kas nozīmē, ka visi varam sasniegt savus čekus, paziņot ieņēmumu dienestam savu pērnā gada rocību un piedalīties tradicionālajā loterijā, kurā noskaidrojam, valsts ir parādā mums vai mēs esam parādā valstij. "Swedbank" uztaisījusi aptauju, un, šokējoši, lielais vairums no mums taisās atgūto naudu, tā teikt, notrallināt – tūlītējs patēriņš, ceļojums, hobiji, kāda noteikta prece. Starp citu – VID, protams, naivi aicinājis, lai mēs visi savas deklarācijas nesniedzam uzreiz marta pirmajās stundās, bet mēs taču zinām, kā tas būs. Daļa no latviskās dzīvesziņas, tiekas pusnaktī, lai visi varam šausmināties, ka "nokārām" EDS.
• Izrādās valda kaut kāds optimisms starptautiskajā biznesā. Šogad janvārī 75% lielo uzņēmumu vadītāju pasaulē bija optimistiski noskaņoti par kopējo globālās ekonomikas izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā. Šo pētījumu veic konsultāciju kompānija "Ernst & Young". Pēdējo mēnešu laikā šis optimisms tikai uzlabojies, un es, jedritvai, nesaprotu, no kurienes šis pozitīvisms rodas laikā, kad sajūta, ka visa brūk kopā. Teiksiet, mums te savas reģionālās problēmas un perspektīva uz notiekošo? Nē, nav attiecīgais rādītājs būtiski neatšķiras dažādās reģionos, arī tepat, piemēram, Skandināvijā. Uzņēmumu vadītāji gan pozitīvi novērtējot inflācijas stabilizāciju un arvien zemākas kredītu procentu likmes, gan kopumā piemērojoties jaunajai ekonomikas realitātei, kurā joprojām lielu lomu spēlē ģeopolitiskie konflikti. Laikam jau taisnība klišejai, ka biznesmeņi jau pēc noklusējuma ir optimisti, citādi biznesā nebūtu.
• Krievijas pierobežas valstis, kas var atviegloti uzelpot pēc Bundestāga pirmstermiņa vēlēšanām, kurās uzvarējuši konservatīvie, savukārt patlaban pie varas esošie sociāldemokrāti palikuši trešie vien. Sagaidāms, ka Vācijā situācijā joprojām būs sarežģīta ar ideoloģiski pretrunīgi koalīciju, taču noteikti jāatzīmē, ka iepriekš prognozēto sniegumu nepārsniedza samērā ķertie "Alternatīva Vācijai". Otrā vieta, kā lēsts, aptuveni 20% atbalsts, un paredzama atrašanās ārpus jebkādas teikšanas. AfD gadījumā pamatoti paustās bažas par nekontrolētu migrāciju un mobilizētā netaisnības sajūta par aizmirsto Vācijas daļu mijās ar krietni kremliskiem vēstījumiem. Jau tā ļodzīgajai ģeopolitiskajai situācijai bija risks sašķobīties vēl vairāk.

Nedēļas zaudētāji

• Valdības restarts. Kā tad bez tā? Trīs ministrus šajā restartā paredzēts nomainīt. Es jau iepriekš šo ļoti rupjiem otas triepieniem gleznojamo kā "restartu" salīdzināju ar veca krievu televizora labošanu, uzsitot pa vāku un cerot, ka rādīs bildi, bet pēc aizvadītās nedēļas es vēlos publiski atvainoties veciem krievu televizoriem. Tiem uzšaušanas metode vismaz mēdz nostrādāt. Savukārt politikā mums viss atkal aizgājis pa pieskari. Atlaistā izglītības ministre, Ministru prezidents partijas biedre Anda Čakša publiski pauž neizpratni par premjeres prasību viņai demisionēt, tad "Jaunā Vienotība" paziņo, ka izglītības ministra amatā virzīs ilggadējo Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, bet šis divas dienas vēlāk nolec no šīs iespējas, pati premjere saslimusi, "Progresīvie", pēc mediju vēstītā, apsverot satiksmes ministra krēslā virzīt visiem pasaules amatiem derīgo Elīnu Pinto un vēl esot daži pretendenti, ZZS vienīgie paziņojusi, ka labklājības ministrs varētu būt līdzšinējais parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks. Pārējie kaut ko mīņājas uz vietas, opozīcija smejas. Sajūta, ka valdība nobļāvusies "Restarts!", un tad, *puff*, pēkšņi pazudusi baltos dūmos kā amatierburvis bērnu ballītē.
• Un par greizo spoguļu karaļvalstīm runājot. Eiropas Savienībā oficiāli apstiprināta nu jau 16. sankciju kārta pret Krieviju, tas notika 24. februārī, pilna mēroga kara trešajā gadskārtā, un arī laikā, kad nu jau visi, kam nav slinkums, pauž, ka amerikāņu brīvpusdienas beigušās. Vecajam kontinentam beidzot jāsaņemas, jāpiepūš vaigi un jāsāk vilkt pašiem savu vezumu. Nu… Spriežam paši – jaunajā sankciju paketē starp miljons lietu, kas nebija iekļautas pirmajās 15 (!), atrodams arī pilnīgs alumīnija importa aizliegums. Pompozu P.R. paziņojumu virsrakstos gan neredzēsiet, ka noteikts pārejas periods. Mēnesis, divi, lai gluži kravas pusceļā neapstātos? Nē, gads! Atļauts 12 mēnešu laikā Eiropas Savienībā ievest gandrīz trešdaļu miljona tonnu krievu alumīnija, kas ir aptuveni 80% no pērn importētā apmēra. Man šķiet, ka es ASV vietā arī šitos divkošus negribētu aizstāvēt.
• Pašā Amerikā gan arī netrūkst brīnumu. Baltā nama saimnieks Donalds Tramps paziņojis par plāniem pārdot jauna veida uzturēšanās atļaujas – "zelta kartes" par pieciem miljoniem dolāru gabalā. Tas it kā nodrošināšot jaunus uzņēmumus, darbavietas un ieņēmumus. Jā, jā, pēc būtības tas pats, ko mēs entos gadus darījām, tirgojot krievu oligarhiem termiņuzturēšanās atļaujas. Gan jau šai Trampa iecerei klientūra arī būs tā pati. Pēdējās nedēļās visi diplomātiski saka, ka dzīvojam… interesantā laikā. Varu tikai pievienoties

Kas zina, kā tur beigās beigsies

• Piektdien saņēmām jaunākos iekšzemes kopprodukta datos. Latvijas ekonomikā gan pērn ceturtajā ceturksnī, gan aizvadītājā gadā kopumā kritums par 0,4%. Viss turpinās stagnācijas zīmē. Ko gaidām šogad? It kā jau tā sauktas bāzes efekts spēlē savu lomu. Jo čābīgāks bijis pagājušais gads, jo vieglāk – salīdzinājumā ar to – sasniegt pozitīvus procentus šogad, bet pasaulē dzīvo tādā turbulences režīmā, ka patiesi grūti pat prognozēt, kā tas viss beigsies.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!