Eksperti: Valdības "restarts" vairāk liecina par beigu sākumu, nevis "uzrāvienu"
Premjerministres Evikas Siliņas (JV) valdības "restarta" plāns un šī brīža izpildījums ļoti atgādina to nejēdzību virkni, kura norisinājās Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāta virzīšanas procesā. Tas viss liecinot par to, ka valdību vadošajā partijā "Jaunajā Vienotībā" ir pamatīgs juceklis un iekšējā spriedze, tā secina politikas apskatnieki, norādot, ka Siliņas vēlme "atjaunot valdību" drīzāk izskatās pēc izmisīgiem centieniem saglabāt pašai savu krēslu. Tiesa gan, nav skaidrs, cik lielu slodzi tas vēl izturēs.
Politologi skeptiski par notiekošo un, vērtējot ar valdības "restartu" saistītās negācijas un kavēšanos ar jaunu ministru iecelšanu trīs atlaisto vietā, neizslēdz iespēju, ka Ministru prezidentes iecerētās izmaiņas vainagosies nevis ar solīto uzrāvienu, bet gan finiša taisni.
"Šī valdība tieši tādēļ, ka jāžonglē tik daudz bumbiņu, kāda no viņām var nokrist. Un neizskatās, ka Siliņai ir precīzs scenārijs galvā, kā izspēlēt šo sarežģīto partiju. Tas var izraisīt valdības krišanu vai provocēt sarunas par jaunas valdības veidošanu ārpus viņas loka."
Nu Siliņai priekšā būs daudz politisko pārbaudījumu, tostarp skaidrošanās ar koalīcijas partneriem par to, kāpēc tādus lēmumus ir pieņēmusi.
"Šis plāns nav saskaņots ar koalīcijas partneriem. Un nav saņemts apstiprinājums, ka piekrītam un gatavi izpildīt. Un nav arī sapratnes, ko tas nozīmē. Te pat var diskutēt, vai visi strādāja vienlīdz neveiksmīgi, vai iepriekš piesauktais vienlīdzības princips, kur vienu vajadzēja atlaist un divus atlaida, lai būtu vienlīdzīgi."
Atbilde, ko un kā Siliņa ar šo "restartu" grib panākt un kādi būs ieguvumi, ir ļoti neskaidra. Arī šodien "Jaunās Vienotības" pārstāvju izteiktais, ka izglītības un zinātnes ministra amatam tiek izskatītas trīs deputātu kandidatūras, vieš pārdomas.
"Visa šī restarta jēga ir tad, ja ministru, kas strādā neapmierinoši, vietā nāk spēcīgāki kandidāti. Šobrīd izskanējušie uzvārdi attiecībā uz izglītības ministru rada neizpratni, jo mēs šos cilvēkus neesam redzējuši ministru vadošos amatos. Jautājums, kāpēc tāda izvēle? Vai tas rezervistu soliņš arī "Vienotībai" attiecībā uz izglītības nozari ir tik īss? Vai arī kāda daļa kandidātu nevēlas kļūt par ministru, ja neredz, ka valdībai būs garš darba mūžs?"
Šajā procesā pieļautas vairākas taktiskas kļūdas, kuras ļoti grūti paskaidrot.
"Pēc stājas piektdien likās, ka grib parādīt līderību, bet šobrīd šis izskatās pēc izmisuma agonijas blaknēm. Viņa var agonēt šādā veidā vairākās nedēļas. Bet tas būs ļoti sāpīgi pašai "Vienotībai". Un tas jautājums, kā pati "Vienotība" kā partija grib pārdzīvot procesu. Jo tā ir viņu premjere un partijas reitingi, un nākotne uz spēles. Nav tā, ka partija var mierīgi noskatīties. Partijai ir ļoti daudz ko zaudēt."
Eksperti uzsver, ka šobrīd valdība nestrādā kā komanda, bet gan katrs koalīcijas partneris mēģina iegūt maksimālu labumu. Ja premjere neatradīs risinājumu, kā uzlabot sadarbību starp partneriem, atsevišķu ministru maiņa neko nerisināšot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
