"Mēs visu laiku esam slaukti ārā," pētnieks skaidro Latvijas bēdīgo ekonomisko situāciju

Pētnieks Krūmiņš teic, ka tieši šī iemesla dēļ viņš pēta šo jautājumu, par Latvijas ekonomiku padomju gados. "Citādāk mēs domājam: kā tā var būt? Somijā, tur viss ir. Bet mēs būtu tāda pati Somija iedzīvotāju skaita ziņā un citādi. Kāpēc cilvēki no Latvijas brauc prom?  Tāpēc, ka mēs netiekam līdzi, mēs nevaram uzraut tik ātri tās lietas," skaidro pētnieks.

Vienlaikus viņš arī norāda, ka iemesls, kāpēc visus 35 neatkarības gadus Latvijai ekonomiski tik smagi klājies, ir tāpēc, ka "mēs esam visu laiku slaukti ārā".

Gatis Krūmiņš

Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks

Mēs esam atpalikuši. Līdz ar to mums nav tā uzrāviena. Ne tā izglītības sistēma, ne viss pārējais. Tas bija nenormāli noplicināts. Tāpēc mēs nevaram atļauties dzelzceļu uzbūvēt, mēs nevaram savas lidmašīnas atbalstīt. Elementāras lietas. Tāpēc, ka, ja mums būtu tie 800 miljardi…"

Veicot pētījumu par Latvijas ekonomiku padomju gados, Krūmiņš izpētījis, ka lielākā daļa naudas, kas tika iegūta Latvijā rūpniecībā un lauksaimniecībā, aizplūda projām. "Ja paskatāmies, ka mēs saražojām noteiktu daudzumu pa visu to laikposmu. 40% iztērēti nelietderīgi, vēl 20% mēs neredzam, jo tie ir aizgājuši prom [uz Maskavu], 20% ir palikuši Latvijā, bet nonāk kara bāzēs, tie ir armijas izdevumi, līdz ar to mums paliek 60%," tā aprēķinājis Krūmiņš. "Ja mums teorētiski būtu palicis pie ražošanas apjoma, esmu sarēķinājis, tie būtu pāri par 800 miljardiem eiro. Iedomājies, kas tā ir par summu!"

Krūmiņš šādu situāciju sauc par ekonomisku paradoksu. Padomju Savienības periodā Latvija bija intensīvas ražošanas zonā. Latvijā bija izglītoti cilvēki un laba infrastruktūra. "Principā viņi ražoja šeit, jo varēja saražot kvalitatīvu produkciju. Tāpēc bija daudz militārās rūpniecības, tā bija Padomju Savienībā prioritāte," teic Krūmiņš. Latvija Padomju Savienībā ražoja ārkārtīgi daudz. Tomēr daudz no saražotā aizplūda projām, Latvijai neko par to nesaņemot. "Pēc Otrā pasaules kara Latvijas kopprodukts iepretim Somijai – Somija tikai nedaudz turas virspusē. Līdz 70. gadam ir diezgan līdzīgi," pētījis Vidzemes Augstskolas pētnieks.

Viņš arī norāda, ka apmēram pusi Padomju Savienības ekonomikas kontrolēja Maskava – tiešā veidā. Līdzekļi tika novirzīti savienības ministrijām, VEF, lielajām rūpnīcām, kuras naudu kontrolēja pa tiešo, Latvijai tur nebija daļas. Tomēr aizvien palika vietējā rūpniecība, lauksaimniecība. Arī te Maskava naudas plūsmu kontrolēja ar dažādiem nodokļiem. "Ja es paskatos, cik ir aizgājis projām no šī budžeta, tad aizgāja projām apmēram piektā daļa," teic Krūmiņš. "Apmēram 19% no tā, kas vispār tika iegūts, aiziet projām. Tas, kas paliek Latvijā, tā vēl apmēram piektā daļa, 19%, tiek tērēts uz armiju un uz valsts drošības komiteju," tā norāda pētnieks.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!