Pamatzināšanu līmenis sabiedrībā kopumā krīt. Kā Latvijā sokas ar finanšu pratību?
Latvija finanšu pratības ziņā ir ceļā uz septiņām ballēm no desmit. Tā portāla "tv3.lv" podkāstā "Piķis un ģēvelis!" stāsta Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikša. Sekmīgo vērtējumu gan galvenokārt veido iedzīvotāju disciplinētība aizdevumu atdošanā, jo kopējais pamatzināšanu līmenis finansēs patiesībā mūsu valstī sarūk.
"Mēs mērām finanšu pratību pēc starptautiska indeksa dažādās grupās. Ja skatāmies uz iedzīvotajiem, ir apmēram 60% no 100%. (Jaut: Tas ir labi vai slikti?) Tas ir ceļā uz septiņi demit baļļu sistēmā," stāsta Brikša un piebilst: "Vidējais rezultāts ir viens, bet indeksā skaidri parādās, kur ir jāpiestrādā un kas ir labi."
Labi latviešiem sokas ar aizņemšanās paradumiem un disciplīnu atdot parādsaistības. Šajā ziņā esam ļoti disciplinēti un uzskatām, ka šāda saistības ir ļoti svarīgi pildīt.
Savukārt izaicinājumi ir vairāki. Galvenais ir ieguldīšana, ieguldījumu kultūra, pensiju sistēmas izpratne un spēja vispārīgi ilgtermiņā plānot finanses. Un te runa nav par gadu, diviem vai trim, bet gan desmit un 20 gadiem. "Tā ir viena no vājajām vietam, kur arī ļoti atpaliekam pasaulē," atzīst Brikša.
Otra lieta, kurā buksējam, ir finanšu drošība. Proti, mēs kopumā neesam ļoti digitāli zinoši, bet paši domājam, ka esam. Un ta ir bīstama kombinācija, jo liek cilvēkiem būt pārgalvīgiem savos finanšu lēmumos.
Visbeidzot trešā sliktā lieta ir tā, ka finanšu pamatzināšanas sabiedrībā kopumā krīt, tostarp cilvēkiem trūkst izpratnes, kas ir inflācija, saliktā procentlikme u. tml.
Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
