"Piķis un ģēvelis!" 4. epizode: "Vecpuišu ballīte ar zagtu kredītkarti" un Krievijas kara laika ekonomika

Tāpat sarunā Āboliņš stāsta par sagaidāmi sarežģīto nākamā gada budžetu, atgriešanos normālībā pēc pēdējo gadu trakās tērēšanās un to, vai nerodas bažas, ja visiem analītiķiem līdzīgas ekonomikas attīstības prognozes.

Nedēļas svarīgāko un interesantāko notikumu tops:

• Šī nedēļa iesākās ar melnu dienu pasaules akciju tirgos, daudzviet tiem piedzīvojot lielākos kritumus vairāku gadu laikā. Analītiķi to mēģināja skaidrot gan jaunāko ASV ziņojumu par situāciju darba tirgū un bažām par recesiju pasaules lielākā ekonomikā, gan Japānas Centrālās bankas lēmumu tikai otro reizi 17 gadu laikā palielināt procentlikmes un jenas kursa svārstības. Atsevišķi sekotāji norisēm tirgos gan godīgi noplātīja rokas, pasakot – ka tā līdz galam īsti nemaz nevar pateikt, kas tad īsti šo panikas sniega piku ievēla tā, lai kalna lejā tā jau būtu pārtapusi par lavīnu.
• Norises pasaules tirgos atsaucās arī mūsu pensiju plāniem. Vairāki tā sauktie aktīvie jeb augsta riska plāni ar daudziem ieguldījumiem akcijās dienas laikā pamanījās zaudēt par 4% vērtības. Vienlaikus šie plāni ir tie, kas straujāk atgūs zaudēto, tirgum atkopjoties.
• Tikmēr Vācijā lidostu asociācija ierosinājusi sarunas klimata aktīvistiem, kuri nu jau ar zināmu regularitāti tur pielipina "pēcpusi" pie skrejceļa, noteikti izsaucot milzu sajūsmu gan par viņiem pašiem, gan par viņu pārstāvēto ideju.
• Igaunijai līdzīgas problēmas kā pie mums. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma imports no Krievijas un Baltkrievijas dramatiski krities, bet, kā izrādās, eksports pat pieaudzis. Arī pie ziemeļu kaimiņiem ir uzņēmēji, kuri nesmādē paņemt acīmredzami tos pēdējos 30 sudraba grašus.
• Savukārt Lietuvā noteikts vairāk nekā 13 miljonu eiro sods transportlīdzekļu eksporta uzņēmumam par starptautisko sankciju pārkāpumu. Tā esot Viļņā bāzētā kompānija "Biovarda" un caur Lietuvu uz Baltkrieviju, Kazahstānu un Turciju eksportējusi transportlīdzekļus, kas reģistrēti Krievijā. To atsaucoties uz avotiem, vēsta ziņu aģentūra BNS.
• Pievēršoties Latvijai, – ne nedēļas bez ņemšanās ap mūsu "gadsimta gemoroju" – "Rail Baltica" projektu. Satiksmes ministrija izteikusies, ka "Rail Baltica" Rīgas darbiem, tiem, kuriem pēdējā uzsaukumā Brisele naudu neiedeva, varētu pārdalīt Eiropas Savienības citu naudu no transporta jomas projektiem, kam ir redzams risks, ka tos laikā nepaspēs īstenot. Nedaudz izklausās pēc kredītu apvienošanas.
• Parlamentārajā izmeklēšanās komisijā turpināja iztaujāt projektā ilgstoši iesaistītos, lai saprastu, kā tas gadu laikā varēja apaugt ar bez maz vai visām iespējamajām ekstrām un papildu labumiem. Līdz ar arvien jaunām liecībām arvien nostiprinās pārliecība, ka kaut kā tā arī tas bijis. Satiksmes ministrijas galā vecpuišu ballīte ar svešu kredītkarti, kamēr valsts maciņa turētāji Finanšu ministrijā skatījušies uz to visu kā auns uz jauniem vārtiem.
• Tāpat esam atpakaļ pie tā sauktā virspeļņas nodokļa Latvijas Bankām. Piedāvājums no Ekonomikas ministrijas – vai nu vairāk kreditējiet vai nu papildu nodoklis. Tā teikt, labās bankas būs tādas, kas palielina kredītu apjomu par 8-10% gadā. Man gan tas uzreiz vedina domāt, ka visas bankas pilnībā tūliņ nobremzē visu kreditēšanu, lai vieglāk sasniegtu šos mērķus nākamgad. Tehnisko izpildījumu vēl redzēsim.
• Šomēnes ir Baltijas ceļa 35. gada diena, un uz to reaģējuši vairāki uzņēmumi. Nacionālā aviokompānija "airBaltic" balsošanas konkursa aicina lidmašīnām piešķirt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsētu vārdus. Transportlīdzekļu koplietošanas uzņēmums "CityBee" paziņojis, ka šomēnes nebūs jāmaksā par automašīnas atstāšanu citā valstī.
• Un ne tieši saistīts, bet tomēr. Šajā zīmīgajā mēnesī – "Virši-A" mērojuši ārvalstu tirgus ceļu un atvērusi pirmo degvielas uzpildes staciju Lietuvā.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!