Sinoptiķi pret ekonomistiem – "Piķis un ģēvelis!" specizlaidums ar Mārtiņu Kazāku
Podkāsta "Piķis un ģēvelis!" specizlaidumā no sarunu festivāla "LAMPA" žurnālists Ivo Butkevičs kopā ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku diskutē par to, "vai ekonomisti eksistē, lai sinoptiķiem ļautu izskatīties labi". Īsā atbilde – sinoptiķu dzīve ir vienkāršāka, jo viņi savās prognozēs analizē dabas likumus, fiziku u. tml. Savukārt ekonomika ir sociāls process, kurā ļoti stingru likumu nav, bet šoku ir ļoti daudz.
"Sinoptiķu dzīve ir vienkāršāka. Kāpēc? Sinoptiķu visi procesi, kurus tie analizē, tomēr balstās uz dabas likumiem, fiziku u. tml. Tur pudeles kakls daudzos gadījumos vienkārši ir spēja datoriem šos daudzos, sarežģītos ciparus apstrādāt. Tagad datoru spējas ir būtiski augušas, līdz ar to sinoptiķu dzīvie būtu jākļūst vienkāršākai. Savukārt ekonomika lielā mērā ir sociāls process, kur ļoti stingru likumu nav un šoku ir ļoti daudz," specizlaidumā norāda Kazāks.
Viņš stāsta, ka galvenais faktors, kas šobrīd maina ekonomistu prognozes, ir ģeopolitika. "Kurš tad precīzi var nodefinēt, ar ko mēs rīt pamodīsimies un ko Tramps būs notvītojis? Tā nenoteiktība ir krietni augstāka," atzīmē Kazāks.
Ekonomistu cipariskie modeļi labāk strādā stabilākās situācijās, skaidro Latvijas Bankas prezidents. Un miera laikus var definēt ar to, ka "bāzes jeb ticamākais scenārijs ir ar ļoti augstu varbūtību, salīdzinot ar citiem alternatīvajiem scenārijiem, un sakarības ir stabilākas. Taču brīdī, kā pašlaik, kad bāzes scenāriju varbūtība ļoti būtiski neatšķiras no alternatīva scenārija varbūtības, vienā brīdī ļoti vienkārši var pārlekt no viena uz otru."
Ja sinoptiķis kļūdās, cilvēki var salīt. Bet kurš un cik ļoti cieš, ja kļūdās ekonomisti? "Prognozes vajag visiem, lai saprastu, cik droši ir investēt, kāda būs naudas cena, ko darīt ar savu naudu. Bet visvairāk prognožu kļūdas trāpa pa Finanšu ministriju, kurai jāsaliek nākamā gada budžets," norāda Kazāks.
Vienlaikus viņš akcentē, ka "nevajag prognozes uztvert kā absolūtu patiesību. Tas ir stāsts par to, kur ekonomika varētu būt, kurā būtiski jāņem vērā spēja pielāgoties."
"Ekonomika nav aptieka – tu nezini, kāda precīzi deva tur būs. Tas ir par cilvēkiem. Vienreiz cilvēki var rīkoties šādi, bet otrreiz – tā. (..) Manuprāt, prognozei galvenais ir stāsts. Pateikt, kas ir svarīgākie faktori, kā vajadzētu rīkoties. Finanšu ministrija pamatā ir galvenais, kurai interesē tas cipars. Iedzīvotājiem ir sajūtas, kas arī ir dažādas," norāda Kazāks.
Kāda jēga prognozēt, ja prognozes var būt kļūdainas? Kāpēc Latvijā cenu kāpums ir straujāks nekā citur, un kā to risināt? Kāpēc lietuviešiem sanāk labāk nekā mums? Cik liela nozīme Latvijas veiksmes stāstā ir tam, vai Rīgai izdosies attīstīties? Kas labs notiek Latvijas ekonomikā? Uzzini, klausoties podkāsta "Piķis un ģēvelis!" specizlaidumu.
Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
