Zirgu vārdotāji, meži un neuzticēšanās – "Piķis un ģēvelis!" 27. epizode

Sarunā pārrunāts arī Latvijas kapitāla tirgus vājums, zviedru plāni pārdot milzīgas mūsu mežu platības, birokrātijas mazināšana, sabiedrībā valdošā neizticēšanās un daudz cita.

Nedēļas notikumu apskats

Nedēļas uzvarētāji

• Latvijas enerģētiķi. 15 gadu lolotais desinhronizācijas projekts aizvadītajā nedēļās nogalē noritēja kā pa sviestu. Atdalījāmies no Krievijas kontrolētā BRELL elektroloka, padarbojāmies atsevišķi, dienu vēlāk pieslēdzāmies Centrāleiropai caur Poliju. Nebūtu tas visur ziņās, ikdienas patērētājs varbūt pat nepamanītu šo milzīgā mēroga operāciju. Paldies un cepuri nost visiem iesaistītajiem – gan tehniski, gan informācijas apritē!
• Mūsu aviācijas nozare, kur šonedēļ notika, šķiet, viss iespējamais. Norvēģu lidsabiedrība "Norse Atlantic Airways" izziņoja paplašināšanas plānus Rīgā, operāciju vadības centrā nodrošinot pat 80 darbavietu, kā arī kaļot plānus par transatlantiskajiem lidojumiem no Rīgas uz Ņujorku. Īrijas aviokompānija "Ryanair" paziņoja, ka vasaras sezonā atcels reisus no Tallinas uz sešiem galamērķiem, tādējādi paverot iespējas nostiprināt Rīgas lidostu kā Baltijas centrālo aviācijas mezglu un mazinot konkurenci nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Savukārt pati "airBaltic" tika pie jaunas padomes un pabeigta pērn tik daudz apspriestā pamatkapitāla samazināšana. Faktiski šis solis neko diži nemaina, bet simboliski atzīst, ka vēsturiskos ieguldījumus lidsabiedrībā valsts tiešā veidā neplāno atgūt. Tas, protams, ir atsevišķs stāsts, bet vismaz beidzot runājat skaidru valodu, nevis karinām sabiedrībai makaronus uz ausīm, kā tas notika gadu gadiem.
• Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas turpina turēt aktuālu birokrātijas un publisko tēriņu mazināšanas ideju. Izveidota īpaša e-pasta adrese [email protected], uz kuru uzņēmēji aicinātu sūtīt dažādu nejēdzību piemērus. Es ļoti labprāt pēc kāda laiciņa iepazītos ar šīs marasma mapītes saturu.

Nedēļas zaudētāji

• Saeima, redziet, apņēmusies vērtēt grozījumus likumā, kas aizliedz organizēt tūrisma braucienus uz Krieviju un Baltkrieviju. Mērķis izbeigt pilno autobusu izklaides braucienus uz valsti, kurā spriež par vēlmi okupēt Latviju. Pērn ceļotāju skaits uz Krieviju dubultojās. Prasīsiet, kāpēc šis ir starp nedēļās zaudētājiem? Kāda velna pēc šāds regulējums ir prasījis tik ilgu laiku…
• Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rādītājs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, pēdējā gada laikā ir pasliktinājies un atpaliekam arī Nacionālās attīstības plānā nospraustā mērķa. Skaidrs, ka šajā kopumā viss negulst tikai uz KNAB, bet nevaru neatzīmēt, ka birojs arvien nostiprina slavenās mirkļbirkas "KNAB nekonstatē" popularitāti. KNAB nekonstatē korupciju šeit, tur, pie tevis, pie manis un tā tālāk un tā joprojām.
• Latvijas Banka ar savu saucēja balsi tuksnesī. Nu jau kārtējo gadu rīkots Latvijas kapitāla tirgus forums, nu jau kārtējo gadu atjaunināts un atkal prezentēts 10 soļu plāns kapitāla tirgus attīstībai un nu jau kārtējo gadu nekas īsti nav noticis aizvadīto 12 mēnešu laiks. Es domāju, es tam 10 soļu plānam 10 jubileju sagaidīšu. Ar obligācijām vēl kaut kā ar Dievu uz pusēm turamies, bet akciju tirgus patlaban ir viens, komats, kaut kas no iekšzemes kopprodukta. Par reizēm atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, par desmitiem reižu no Rietumu tirgiem. Šķiet, es pirms padsmit gadu arī taisīju ziņas, ka lielie valsts uzņēmumi varētu startēt akciju biržā. Taisu arī šodien.

Kas zina, kā tas beigās beigsies

• Parunāsim par Eiropas Savienības fondiem. Eiropas Komisijas ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis šonedēļ bija Rīgā, lai īpašā pasākumā paspriestu, ka mums īstenībā pat diezgan labi sokas ar naudas dabūšanu tā sauktajā Atveseļošanas fondā, kas bija Briseles atbilde uz pandēmijas satricinājumiem bloka ekonomikā. Tomēr cita aina paveras nosacīti klasiskajās programmās, kas pieejamas 2021. līdz 2027. gada plānošanas periodā. Pēdējais apkopojums liecina, ka no 3,6 miljardiem eiro valdībā vēl pat nav apstiprināti investīciju noteikumi par aptuveni piekto daļu summas, pagaidām par 60% projekti ir atlasē, līgumi noslēgti par aptuveni tikai trešo daļu, savukārt faktiski maksājumi notikuši vispār par 5% vien. Entos gados ekonomisti prognozē, ka nu šogad jau tiešām vajadzēta sākt tiem fondiem naski ieplūst ekonomikā. Kā smejies, ja visu laiku prognozē krīzi, kaut kad jau tā pienāks. Līdzīgi vajadzētu būt ar fondu apguvi. Ceram uz šo gadu.

Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!