Plānotās izmaiņas virsstundu apmaksā gūst atbalstu Saeimas komisijā
Saeimas komisijā atbalstītas pretrunīgi vērtētās izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju uz pusi samazināt piemaksu par virsstundu darbu. Tomēr tas vēl nav galīgais lēmums, un Saeimā turpināsies diskusijas arī par citiem strīdīgiem jautājumiem, kas saistīti ar Darba likumu. Tāpēc skaidrības par to, kāds būs galīgais regulējums, šobrīd vēl nav.
Uzņēmēju organizāciju un arodbiedrību pārstāvji Saeimas komisijā tika uzklausīti jau pirms diviem mēnešiem. Otrdien abas puses atkārtoti sēdās pie sarunu galda, taču viņu viedokļi nav tuvinājušies.
Uzņēmēji uzstāj, ka par virsstundām jāmaksā nevis dubultā, bet 50 procentu apmērā. Vienlaikus paredzot iespēju augstāku piemaksu noteikt koplīgumā.
Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā 100% virsstundu apmaksas regulējums joprojām ir spēkā. Ir vēl divas valstis Eiropas kontinentā. Tā ir Krievija un Baltkrievija. Pārējās valstīs ir sākot no 50% uz leju.
Turpretī arodbiedrības, uzsverot, ka piemaksai jābūt tādai, lai atturētu strādāt virsstundas, iestājas par līdzšinējā regulējuma saglabāšanu.
"Likmei ir jābūt tādai, lai darbinieks saņemtu maksimālo gandarījumu, jo katra stunda, ko viņš patērē darbā pie apstākļiem, ka viņš parasti nevar atteikties, ja viņam mīļi palūdz vai stingri uzliek strādāt virsstundu viņš ies un strādās. Un, ja viņš to dara, katra minūte, katra stunda tiek nozagta no bērniem un no ģimenes. Un tas nav pieļaujami," saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja.
Komisijas deputāti bez debatēm ar balsu vairākumu nolēma konceptuāli atbalstīt valdībā pieņemtās Darba likuma izmaiņas. Tās paredz ieviest samazināto, 50% piemaksu par virsstundām. Tomēr tādā gadījumā koplīgumā arī jāparedz algas palielinājums vismaz par 50% virs minimālās algas.
Strīds ir arī par atlaišanas kārtību. Likumā joprojām saglabāts pants, kas arodbiedrības biedru liedz atlaist bez arodbiedrības piekrišanas. Uzņēmēji to aicina svītrot.
"Šo atceļot, tomēr mēs veidosim dinamiskāku, atklātāku un elastīgāku sadarbību starp darba devēju un darba ņēmēju. Paldies Dievam, mums sen ir verdzība atcelta. Un tā verdzība nevar būt no abām pusēm. Ne darba devējs var būt vergs arodbiedrībai, ne darba ņēmējas var būt vergs darba devējam," norādīja Bite.
Turpretī arodbiedrības šādām izmaiņām būtu gatavas piekrist, ja tiek ieviestas darba strīdu komisijas, kas jau darbojas pārējās Baltijas valstīs.
Darām tā kā Igaunijā un Lietuvā, un viss būs kārtībā. Nebūs jums jātiesājas divus trīs gadus, kas ir nenormāli, protams. Bet pašreiz šādas piekrišanas nav. Ir vēlme vienkārši atbrīvot to cilvēku, ja darba devējs tā ir izlēmis. Un pēc tam, ja viņš grib, lai ņemas pa to tiesu divus trīs gadus, un daži entuziasti būs. Bet tas tiesiskais nihilisms Latvijā tiks vienkārši vareni pavairots.
Kā norāda Saeimas komisijas vadītājs, līdz galīgajam balsojumam deputātiem tomēr būtu jāspēj vienoties par kompromisu strīdīgajos jautājumos.
"Viens bez otra viņi nevar iztikt. Uzņēmējs nevar bez darba ņēmējiem un darba ņēmēji arī nevar bez uzņēmējiem. Šeit ir jāatrod mums kompromisi. Un jābūt tā, lai maksimāli. Visi apmierināti nebūs. Simt punkti varu pateikt uzreiz, ka visi apmierināti nebūs," norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS).
Līdz ar to šobrīd pāragri spriest, kāds būs jaunais regulējums, jo par to vēl tikai gaidāmas padziļinātas diskusijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
