Politiķiem priekšā smagi lēmumi… Latvijas tautsaimniecībā iezīmējas drūmāka aina, nekā iepriekš vērtēts

Latvijas Banka ar savām makroekonomikas prognozēm nāk klajā divreiz gadā, un ierasti šai prezentācijai arī izvēlas tādu kā tēlainu noformējumu, lai raksturotu pašreizējo situāciju. Šoreiz mākoņi. Apmācies. Neskaidrs.

Lielo neziņu par nākotni diktē ģeopolitiskie sarežģījumi, jo sevišķi notiekošais Tuvajos Austrumos, kur Irānas kara ietekmē bloķēts viens no svarīgākajiem globālajiem tirdzniecības ceļiem. Caur jau mēnešiem slēgto Hormuza šaurumu ierasti plūda milzu apjoms pasaulei nepieciešamo energoresursu – nafta un dabasgāze. Šai plūsmai apstājoties, liels spiediens uz cenām.

Attiecīgi Latvijas Banka šogad, salīdzinot ar pērnā decembra vērtējumu, paredz zemāku ekonomikas izaugsmi, sagaidāms, ka inflācija būs straujāka un vairāk spiedīs mūsu maciņus, darba algas vidēji turpinās augt, bet lēnākā tempā.

Inflācijas dinamika satraukusi arī Eiropas Centrālo Banku, kura ar Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka līdzdalību pagājušajā nedēļā lēma pirmo reizi triju gadu laikā celt procentlikmes, lai sadārdzinātu kredītus un līdz ar visu ekonomiku slāpētu cenu kāpumu. Jau dažas dienas pēc tam pasaule saņēma ziņas, ka ASV un Irāna panākušas vienošanos par karadarbības izbeigšanu un Hormuza šauruma brīvlaišanu. Tas gan uzreiz nenozīmēšot atpakaļgaitu no Eiropas Centrālās Bankas.

"Pašreizējā brīdī nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta. Labās ziņas, protams, ir forša lieta, bet mums jāredz, ka tie kuģi tiešām sāks naftu un pārējos produktus atkal pārvadāt. Tas to cenu kāpumu mazinās un spiedīs leju. Pašreizējā brīdī joprojām ir pārāk ātri teikt, kas būtu jādara nākamajās sēdēs," saka Kazāks.

Savukārt, runājot par Latvijas valdības darāmajiem darbiem, mūsu centrālie baņķieri atzīst, ka ap 2029. un 2030. gadu iezīmējas pamatīgs caurums budžetā. Jau laikus jādomā, kā to aizlāpīt. Tie būs smagi lēmumi.

"Vai nu jāceļ ienākumi budžetā, ceļot nodokļu likmes, vai nu jāoptimizē izdevumi. Skaidrs, ka jebkura reforma skars elektorātu un kādam politiskajam spēkam tas ļoti nepatiks," vērš uzmanību Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

"Būtu kļūda gaidīt, ka, paverot valsts budžetu, pēkšņi atrastos kaut kāds seifs pilns ar naudu, ko neviens līdz tam nebūtu redzējis un ko varētu pēkšņi visiem sākt dalīt. Šādas lietas nebūs," piebilst Kazāks.

Ar nākamajām prognozēm Latvijas Banka nāks klajā gada nogalē. Jau pēc oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.