Latvijā ēnu ekonomikas apkarošanas aktivitātes sevi izsmēlušas – iestājusies stagnācija
Pēc vairāku gadu lejupslīdes pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā atkal ir nedaudz pieaudzis, liecina jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums. Tā autori gan saka – pieaugums ir tik niecīgs, ka nav uzskatāms par būtisku. Tas drīzāk liecina par stagnāciju un to, ka līdzšinējie ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi sevi ir izsmēluši un vairs nestrādā.
Pēc vairāku gadu lejupslīdes pērn atkal nedaudz pieaudzis ēnu ekonomikas īpatsvars, liecina ikgadējais pētījums par Latvijas ekonomikas pelēkās zonas apmēriem.
Ēnu ekonomikas indekss jeb tas, cik liela daļa no mūsu ekonomikas atrodas pelēkajā zonā, tiek mērīts jau kopš 2009. gada. Pēdējā desmitgadē šis rādītājs lēkājis kā pa kalniem, taču kopš 2021. gada bija novērojama iepriecinoša tendence – ēnu ekonomikas līmenis Latvijā samazinājās četrus gadus pēc kārtas.
Tomēr šī lejupeja pērn apstājusies – ēnu ekonomikas īpatsvars 2025. gadā atkal pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, sasniedzot 21,8% no iekšzemes kopprodukta.
Ilggadējais šī pētījuma autors Arnis Sauka gan pauž – šāds pieaugums ir uzskatāms par nenozīmīgu, tādēļ drīzāk, nevis paliekot sliktāk, bet gan iestājusies stagnācija.
Viens no iemesliem varētu būt, ka tās aktivitātes, kas bija ēnu ekonomikas apkarošanai iepriekš ieviestas, viņas jau ir sevi izsmēlušas un politikas veidotājiem būtu jādomā par citām aktivitātēm. Ir arī tas, ka tie ārējie faktori, kas ir ietekmējuši ēnu ekonomikas samazināšanos vai iespējamu palielināšanos, piemēram, kovida krīze, kas kādu brīdi spēlēja lielu lomu, dažādi ar nenoteiktību saistīti pasākumi. Tagad tie pasākumi vairs nav tik jūtami ēnu ekonomikas ziņā.
Joprojām visbiežāk pelēkajā zonā darbojas būvniecība, kam seko mazumtirdzniecība un dažāda veida pakalpojumu sniegšanas sektori. Tāpat Latvijā lielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru turpina veidot aplokšņu algas – tā ir gandrīz puse jeb 47% no visas pelēkās zonas.
Uzņēmēju organizācijā gan saka – ja runājam par aplokšņu algām, te ir divas problēmas. Viena ir negodīgi komersanti, kuri kropļo konkurenci, bet otra – tas, ka daļa sabiedrības paši grib strādāt nelegāli, jo to konti ir apķīlāti. Un darba roku trūkuma dēļ uzņēmēji spiestā kārtā šādai nelegālai nodarbinātībai piekrīt.
Nereti tieši darba ņēmējs ir tas, kas rosina algu izmaksāt aploksnē, tāpēc, kā jau diskutējām šodien konferencē, ja ir dažādas nenomaksātas parādsaistības, nav samaksāti uzturlīdzekļi vai ir kādi citi iemesli, tie faktiski mudina viņu slēpt šos ieņēmumus.
Vienlaikus visas puses atzīst – ir sajūta, ka ēnu ekonomikas apkarošanai pēdējā laikā pievērsta pārāk maza uzmanība. Piemērs tam ir arī politiķu nespēja pieņemt drosmīgus lēmumus. Piemēram, pēc sabiedrības neapmierinātības, no esošā Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna tika izņemti divi punkti, kas paredzēja vairāk kontrolēt skaidras naudas iemaksu un izmaksu bankomātos, kā arī noteikt, ka privātpersonām, uzsākot būvniecību, būtu jāpierāda naudas izcelsme.
Šajā pašā valdībā tika sperts solis 2024. gadā, pieņemot šo ēnu plānu. Tagad tie paši politiķi, atsevišķu partiju, izlēma nespert šo soli, baidoties no tā, ka varbūt samazināsies balsts vēlēšanās. Daudzi, ļoti svarīgi un vajadzīgi punkti netika izpildīti, tajā pašā laikā mums ir vēl viens gads, būs jauns parlaments, jauna valdība arī pēc vēlēšanām, es ceru, ka mēs atgriezīsimies un ņemsim vērā tās uzņēmēju vēlmes, kas ir ēnu ekonomikas mazināšanas plānā.
Bet vai šajā pētījumā ir arī kāda labā ziņa? Tā autori saka – ir arī pozitīvas tendences.
Labā ziņa ir tā, ka Latvijā ēnu ekonomika nav būtiski lielāka nekā citās Baltijas valstīs un nav pat lielākā. Un ir vairākas pozitīvas tendences. Pie visas ģeopolitiskās neskaidrības, ēnu ekonomika nekāpj, to vajag novērtēt.
Jāmin, ka Baltijā lielākais ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugums bija vērojams ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, kur tas palielinājās no 19,5% līdz 20,8%. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas indekss samazinājās par 1,1 procentpunktu, tomēr tas joprojām veidoja 23,6%, kas ir sliktākais rādītājs starp visām trim Baltijas valstīm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
