Politiķu vilcināšanās dēļ jaunie pensionāri paliek zaudētājos

Aptuveni 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju ir dalībnieki otrajā pensiju līmenī. Tur iemaksāto naudu izvēlēts starpnieks mēģina pavairot pasaules finanšu tirgos, pirms pats maksātājs noslēdz savas darba gaitas, portfelis tiek pārdots un sākas pelnītās vecumdienas.

Attiecīgie iedzīvotāju nākotnes uzkrājumi 20. februārī bija sasnieguši savu augstāko punktu – 9,1 miljardu eiro, bet Donalda Trampa sāktie tirdzniecības kari visu sagrieza kājām gaisā.

TV3 Ziņas pētīja, kas noticis ar Latvijas populārākā pensiju pārvaldnieka sešiem dažādiem plāniem aizvadīto 12 mēnešu laikā. Tas viss kopumā attiecas uz vairāk nekā pusmiljonu iedzīvotāju.

Tie ir gan tā sauktie aktīvie plāni, kas lielākoties iegulda tieši akciju tirgos, gan arī konservatīvie, kuri pamatā ir mazāk svārstīgi, bet ilgtermiņā mazāk ienesīgi, tur investīcijas pamatā valstu obligācijās.

Aizvadīto 12 mēnešu laikā labi pelnījuši un audzējuši vērtību visi, līdz ieraugām šos pēdējos trakumus aizvadītajā pusotrā mēnesī. Paraugoties smalkākā perspektīvā, šis ir laiks, no jau piesauktā 20. februāra kritums patiesi dramatisks aktīvajiem plāniem un tādiem vidējiem no 8-15% pat samazinājums vērtībā.

Konservatīvais noturējies. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā izprasījām datus par to, cik tad īsti cilvēki šajā laikā ir pensionējušies. Martā tie ir 340 cilvēku, savukārt aprīļa pirmajā nedēļā – vēl 338. Par to, kas noticis tieši šonedēļ šajos milzīgajos satricinājumos, ko redzam akciju tirgos, pagaidām informācija vēl nav apkopota.

Atkarībā no izvēlētā plāna šie iedzīvotāji pensionējas ar lielāku vai mazāku, bet tomēr nofiksētu robu savos uzkrājumos. To gan varēja novērst. Latvijas Bankā atgādina par priekšlikumu, kas jau vairāk nekā gadu ir uz atbildīgo institūciju galda. Tas vai nu ļautu iedzīvotājiem jau iepriekš pārcelt otrā līmeņa uzkrājumu uz valsts pārraudzībā esošo un indeksēto pirmo līmeni vai, līdzīgi kā pandēmijas laikā, ļautu vēlāk izņemt tā paša otrā līmeņa uzkrājumu, jau pēc pensionēšanās, lai atgūtu pēkšņu tirgus kritumu.

"Man aicinājums ir atbildīgajām institūcijām šo tiešām izdarīt, izstumt cauri Saeimai, lai nākamajā reizē pensionāriem šāda lieta nebūtu jāpiedzīvo. Priekšlikums jau sen ir uz galda. Vajag to izdarīt," saka Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Uz jautājumu, kur tas palika viņš noplāta rokas un rāda – "kaut kā tā".

Te gan sākas īpatnējākais. Atbildīgajās ministrijās visi sakās, ka priekšlikums labs un atbalstāms, tikai kaut kā neesot izdevies to izvirzīt. Savi iebildumi banku nozarei, konkrēti par priekšlikuma daļu, kas ļautu pārnest komersantu apsaimniekoto otro pensiju līmeni uz pirmo, kaut kur arī politiskas vienošanās iztrūcis. Līdz galam gan nav skaidrs, kāpēc tagad jaunajiem pensionāriem jāpaliek zaudētājos.

"Šie jautājumi ir atcelt tālākai, vēl detalizētākai izstrādei. [TV3: Bet es saprotu, tie nebija Finanšu ministrijas iebildumi tajā laikā?] Tie nebija Finanšu ministrijas iebildumi," stāsta Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere.

"Mēģina sev piekarināt uzplečus Kazāka kungs. Arī no viņa puses prasās tas, lai būtu aktīvāks darbs ar finanšu nozari un tiešām saskaņoto priekšlikumu varētu ātrāk arī virzīt. [TV3: Bet pieredzējis politiķis zinātu, ka nebūs vienmēr viss ar visiem saskaņots. Dažkārt vienkārši politiķim jārealizē kaut kādas idejas.] Tu vari realizēt to, ko tu vari realizēt," saka bijušais labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Tagad iesaistītie pa galvu pa kaklu apņēmušies atkal mēģināt virzīt attiecīgos priekšlikumus.