Puse Latvijas iedzīvotāju piepelnās – investēšana izvirzās līderos

Šogad visbiežāk minētais papildu ienākumu avots ir investīcijas – tā atzina 12% respondentu. "Tas mani pašu nedaudz pārsteidz, jo vēl pirms gada vai diviem investēšana nebija viens no populārākajiem piepelnīšanās veidiem," norāda Evija Kropa. Tam seko pakalpojumu sniegšana un konsultēšana (katrs 10%), mājsaimniecības darbi (7%) un īpašuma izīrēšana vai pašu ražotu produktu pārdošana (katrs 5%). Amatniecība un māksla vēl ir mazāk izplatīti avoti (4%).

Lielākajai daļai cilvēku (70%) papildus ienākumi mēnesī nepārsniedz 200 eiro, bet katrs ceturtais spēj nopelnīt līdz pat 800 eiro, un 6% gūst vēl lielākus ienākumus. Nozīmīgi ir tas, ka lielākā daļa – 58% – norāda, ka papildu darbs nav nepieciešamība, bet gan iespēja pašrealizācijai. "Man par prieku – vairākums to uztver kā savu izvēli, vēlmi dažādot ienākumus un attīstīt prasmes," uzsver Kropa.

Tiem, kas vēl tikai plāno piepelnīties, vispopulārākās ieceres ir pakalpojumu sniegšana, konsultācijas un investīcijas. Tomēr vēlme piepelnīties kopumā ir mazinājusies – to vēlas darīt tikai 27% no tiem, kas līdz šim nav guvuši papildus ienākumus (iepriekš – katrs trešais). Galvenie šķēršļi ir laika trūkums, bailes no neveiksmes un prasmju trūkums.

Svarīgi atzīmēt, ka investēšana vairs nav tikai turīgo privilēģija. "Tagad investēt var ikviens – pat no viena eiro. Pieaug gan sabiedrības informētība, gan pieejamība dažādiem finanšu instrumentiem," skaidro eksperte. Cilvēki aizvien biežāk apzinās arī pensiju līmeņu nozīmi kā ilgtermiņa ieguldījumu nākotnē, īpaši otro un trešo pensiju līmeni.

Lai arī daļai iedzīvotāju papildu darbs kļūst par jaunu profesiju vai pat uzņēmējdarbības pamatu, šāda tendence nav masveidīga. Tomēr iespēja attīstīt prasmes ārpus pamata darba sniedz iespēju pārdomāt savu profesionālo virzību. "Tas ir arī veids, kā sajust sevi citā ampluā," rezumē Kropa.