"Rail Baltica" krīze: Briškens norāda, ka bez valsts budžeta neizdosies iztikt
Jau tuvākajās nedēļās varētu sākties dzelzceļa pamattrases būvniecība tā sauktajā gadsimta projektā "Rail Baltica". Lai gan viss turpina iet uz priekšu, skaidrības, kā par to samaksāt, joprojām nav. Satiksmes ministrijā piedāvājumu sola aptuveni mēneša laikā un neslēpj – arī valstij būtu maciņš jāatver plašāk, nekā sākotnēji iecerēts.
Šovasar, kad dzirdam par grandiozā vēriena, grandiozā sadārdzinājuma un grandiozā iekavējuma "Rail Baltica" ierasti vēstis nāk no Saeimas, kur turpinās projekta parlamentārā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kas tad nogāja greizi pagātnē.
Savukārt nu projekts pārcēlies atpakaļ uz valdības māju, kur sasaukta "Rail Baltica" tematiskās komitejas sēde, lai spriestu par turpmāko virzību.
Uz sēdi ieradušies projekta atbildīgie par būvniecību un koordināciju, pārstāvji no dažādām ministrijām, arī Finanšu un Satiksmes, kuru galvenajām politiskajām amatpersonām šogad bijis ne mazums domstarpību par "Rail Baltica" dabūšanu atpakaļ uz sliedēm.
Pati sēde gan aiz slēgtām durvīm, prom no sabiedrības un mediju acīm un ausīm. Pēc sanāksmes atbildīgās amatpersonas klāstīja, ka dalībnieki informēti par darbu pie risinājumiem, lai Rīga jau projekta pirmajā posmā būtu daļa no dzelzceļa savienojuma, pamattrases būvniecības sākumu, kas iecerēta jau tuvākajās nedēļās, arī jaunāko Briseles naudas piešķīrumu, kurā vērienīgie Rīgas darbi palikuši bešā. Pati celtniecība gan turpinās.
Uz jautājumu, vai nav tā, ka nu patlaban mēs vienkārši būvējam un ceram, ka kaut kādu risinājumu mēs radīsim kaut kad vēlāk nākotnē, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece "Rail Baltica" jautājumos Kristīne Malnača sala: "Šobrīd darba grupas – tātad gan tehniskā, gan finanšu darba grupa – strādā pie jauna risinājuma, pie jauna modeļa, kā mums tālāk iet uz priekšu, ņemot vērā jau visus esošos, arī iesāktos būvdarbus."
Jau tagad skaidrs, ka Latvija nevar rēķināties ar sākotnēji iecerēto Eiropas Savienības līdzfinansējumu 85% apmērā un valstij nāksies maciņu atvērt plašāk. Tiekot meklēti risinājumi piesaistīt projektam privātus partnerus, kas no tā nopelnītu, un naudas pārdalei no citiem projektiem, tomēr jebkurā gadījumā īpaši svarīgi esot tieši Briselē panākt finansiāli pēc iespējas lielāku atbalstu.
"Lai nerastos situācija, ka faktiski tiek radīti apstākļi, kad vai nu visa šī slodze ir jāņem uz nacionālo budžetu vai arī to nav iespējams finansēt. Arī apzinoties citas vajadzības gan mūsu nozarē, gan citās nozarēs, mēs noteikti nevēlamies pretnostatīt investīcijas "Rail Baltica" citām kritiskām vajadzībām Latvijas sabiedrībā," saka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Kā finansēt tā saukto gadsimta projektu, valdībā lems rudenī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
