"Rail Baltica" krīze: Satiksmes ministrija nāk klajā ar ilgi gaidīto piedāvājumu, ko vispār darīt tālāk

Pirmdiena aptuveni divi pēcpusdienā. "Rail Baltica" centrālais būvlaukums galvaspilsētā – skaistās vizualizācijas uz celtniecības žoga atgādina par to grandiozo vērienu, kas šeit paredzēts, bet, faktiski paraugoties būvlaukumā, var redzēt, ka nekādas dižas rosības patlaban nav.

Un īstenībā līdzīgi vārga kustība bijusi arī projekta plašākā virzībā jau valdības līmenī – dramatisks sadārdzinājums, milzu iekavējumi, problēmas pārvaldībā – ilgu laiku nebija skaidrs, ko tad īsti un kā tālāk darīt, lai saglābtu tā saukto "gadsimta projektu".

Tepat blakus praktiski tukšajam būvlaukumam zīmīgi mītošā Satiksmes ministrija tagad sagatavojusi piedāvājumu, kā varētu virzīties tālāk.

Pirmkārt, koncentrēties uz Latviju šķērsojošo "Rail Baltica" centrālo trasi, izbūvējot tikai vienu sliežu ceļu. Eiropas standarta 1435 milimetru infrastruktūru sākt klāt no Lietuvas robežas un atbilstoši pieejamajam finansējumam virzīties tālāk uz Igaunijas pusi.

Otrkārt, saņemot Briseles atļauju pārdalīt fondu naudu, pabeigt abas starptautiskās stacijas – lidostā un Rīgas centrā.

Treškārt, starp abiem šiem termināļiem izbūvēt iztrūkstošos dažus kilometrus vecā padomju standarta 1520 milimetru sliežu, lai starp abiem objektiem varētu pārvietoties ar pašreizējiem "Škoda" elektrovilcieniem.

Ceturtkārt, izbūvēt vismaz četras reģionālās stacijas, apdzīšanas ceļus, infrastruktūras apkopes punktus, kustības vadības centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim.

Piektkārt, starptautisko staciju savienošanai ar jauno infrastruktūru izšķirties tikai par vienu variantu. Dārgāko, bet tehniski vienkāršāko sliežu ceļu uz lidostu, vai lētāko, bet sarežģītāko savienojumu uz galvaspilsētas centru.

Atkarībā no izvēlētā Rīgas risinājuma "Rail Baltica" pirmā posma izmaksas svārstās starp 6,1 miljardu un 6,4 miljardiem eiro. Patlaban projektam piesaistīta krietni mazāka summa.

"Ar šo informatīvo ziņojumu Satiksmes ministrija jau neuzbur trīs vai četrus miljardus. Šeit patiešām arī ministrijai, kas valstī ir atbildīga par ilgtermiņa finanšu nodrošināšanu un projekta atbilstību budžeta iespējām, šeit mums visiem kopā jāstrādā, lai nākamajā daudzgadu budžeta ietvarā mēs saņemtu iztrūkstošo finansējumu," saka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

"Rail Baltica" finanšu lāpīšanā Eiropas Savienības daudzgadu budžets pamatā iecerēts kā nauda centrālajai trasei, savukārt savienojumam ar kādu no stacijām meklēs arī privātu finansējumu. Jebkurā gadījumā neiztikt arī bez budžeta līdzekļiem. Šogad un nākamgad kopumā vajadzīgi vairāk nekā 60 miljoni eiro, bet premjere jau paziņojusi, ka neredz iespējas lielākiem "Rail Baltica" tēriņiem.

"Tas, ko mēs skatāmies attiecīgi uz 2024. gadu, šie aptuveni 15 miljoni, tos mēs virzīsim kā pieprasījumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Lai gan, protams, gan Finanšu ministrija, gan valdība rēķinās, ka šīs izmaksas nāks. Tam nevajadzētu būt pārsteigumam. Sadarbībā ar Finanšu ministrijas kolēģiem tad meklēsim risinājumu, kā 2025. gada laikā, vai nu, teiksim, redzot, kādi atlikumi veidojas citās fonda programmās, vai kādā citādā veidā, lai šīs izmaksas segtu," saka Briškens.

Šis viss prasījis ilgu laiku, un "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS) neizpratnē, kā jau tagad uz Saeimu atnestajā budžetā nav papildu naudas projektam. Tā neizbēgami būšot vajadzīga un katra kavētā diena nozīmē, ka projekts kļūst tikai dārgāks.

"Apturēt projektu, iesaldēt projektu, turpināt projektu, kā ir, vai arī maksimāli racionalizēt projektu. Visos šajos variantos ir viennozīmīgi izdevumi, visi varianti sāp," saka Kulbergs.

Patlaban Satiksmes ministrijas jaunais piedāvājums nodots saskaņošanai citām iestādēm, lai pēc tām attiecīgo ziņojumu varētu virzīt skatīšanai valdībā.