"Rail Baltica" skandalozais pārmiju iepirkums. Valainis: Grūti noticēt, ka šajās komisijās esošie ir tik stulbi…

Par gadsimta projektu dēvētais "Rail Baltica" pēdējā laikā vairs nav gluži centrālais elements ziņu lentēs, bet, kā redzams, Centrālajā dzelzceļa stacijā būvdarbi joprojām turpinās. Šī mazākā aktualitāte gan nenozīmē, ka mazāk sāpīgas kļuvušas daudzās problēmas, kas joprojām nomāc grandiozo būvniecības ieceri. Sadārdzinājums, iekavēti termiņi, pārvaldība.

Noskaties: "Rail Baltica" pārmiju iepirkumā izslēdz pretendentu ar 270 miljonus lētāku piedāvājumu

Pirms diviem mēnešiem valdība lēma divās dienesta pārbaudēs izvērtēt dažas no daudzajām projekta likstām. Pirmajā – nepabeigto estakādi pie lidostas un tā saukto "zelta pāli" Daugavā, otrajā – skandalozo dzelzceļa pārmiju iepirkumu.

Par to TV3 raidījums "Nekā Personīga" vēstīja, ka konkrētajā Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" konkursā samērā formālu iemeslu dēļ izslēgts pretendents ar lētāko piedāvājumu. Esot iesniegts piedāvājuma nodrošinājums par 167 dienām, nevis 180 dienām, kā prasīts.

"RB Rail" kā todien, tā arī otrdien izslēgšanu pamatoja ar juristu atzinumiem par likumisku rīcību, nepieciešamību nesaildzināt projektu vēl vairāk, kā arī uzsvēra, ka piedāvātās summas tāpat būtu mainījušās sarunu procedūrā.

Pretējās domās gan dienesta pārbaudes komisija, kas publiskojusi rezultātus. Lai arī normatīvo aktu pārkāpumi nav konstatēti, pasūtītājam tomēr esot bijušas tiesiskas iespējas rīkoties elastīgāk un tādējādi nodrošināt konkurenci visā iepirkuma laikā. Finansiāli zaudējumu no šī visa neesot konstatēti.

"Iepirkums, kāds tas ir organizēts, un tas, kāds ir noslēgts līgums, neparedz ekskluzivitāti. Tas, kurš izšķirs, vai izmantot šī iepirkuma rezultātu, būs būvnieks. Nav pasūtījuma par konkrētu apjomu par konkrētu cenu. Līdz ar to komisija nevar konstatēt zaudējumus šajā stadijā," stāsta Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs, Dienesta pārbaudes komisijas vadītājs Artis Lapiņš.

Proti, joprojām pastāv iespējas vienkārši izvēlēties kādu citu piegādātāju. Milzīgais iepirkuma apjoms gan šādu iespēju aši pārorientēties padara tīri teorētisku.

Komisijas vadītājs arī piebilst, ka pati iepirkuma organizēšana piecu gadu garumā kaut ko noteikti maksājusi. Par dienesta ziņojumu otrdien arī reti kaismīgas diskusijas valdībā.

"Man tiešām grūti noticēt, ka cilvēki, kuri ir šajās komisijās, ir tik stulbi, ka viņi nezina, ko viņi dara. Šis jautājums ir par simtiem miljonu. Gribētos no ministra saprast, kā jūs nonācāt līdz tam, ka, zinot šo fonu, jūs pieļāvāt, ka 5. martā [līgums] tiek parakstīts," norādīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) viņam adresēto jautājumu komentēja sekojoši: "Lai precizētu, protams, ekonomikas ministra apgalvojumi, protams, ir nepatiesi un mazliet sagrozīti. Satiksmes ministrija uzdeva izvērtēt, un jūsu minētajam trauksmes cēlēja ziņojumam, zaudētājam faktiski bija iespēja apstrīdēt un neapstrīdēja."

"Šeit, Ministru kabinetā, neklātos cilvēkus, kuri strādā iepirkumu komisijā, saukt par stulbiem. Tā nav adekvāta izteikšanās," piebilda Švinkas partijas biedre un kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Uz to Valainis reaģēja sekojoši: "Tiešām gribētu atvainoties visiem valsts pārvaldes darbiniekiem, ja viņiem manas emocijas radīja kādu aizskārumu. Tā tas noteikti nebija domāts, es domāju, ka visi tie cilvēki ir ļoti, ļoti apdāvināti."

Valdībā arī izskanēja cerības, ka no šādām situācijām palīdzēs izvairīties Publisko iepirkumu reforma, kas turpina virzību cauri Saeimai un ļaus pasūtītājam būt elastīgākam.