Repše piedāvā pilnībā reformēt veselības aprūpi. Vai idejai ir atbalsts?
Vai Latvijā vajag fundamentāli reformēt veselības aprūpes sistēmu? Domnīcas "LaSER" paspārnē tapis pētījums, kas iesaka Latvijā pārņemt Nīderlandes modeli. Tas paredz obligātu apdrošināšanu katram iedzīvotajam. Cik lielu grūdienu reformu virzienā šie priekšlikumi var radīt? Veselības aprūpes privātajā sektorā runā, ka pašreizējā sistēma turpināties nevar. Taču Veselības ministrijā nekādu revolūciju neplāno.
Obligāta apdrošināšanas polise katram Latvijas iedzīvotājam. Sākusies diskusija par fundamentālām izmaiņām mūsu veselības aprūpes sistēmā.
Iedzīvotājiem dārga, nepieejama un absolūti strādātnespējīga – tik skarbi pašreizējo veselības aprūpes sistēmu raksturo bijušais politiķis Einars Repše, kurš domnīcas "LaSER" paspārnē izstrādājis pētījumu, iesakot Latvijā sekot Nīderlandes pieredzei.
"Vajadzētu burtiski pārņemt viens pret vienu, pārtulkot latviski likumus un noteikumus, un ieviest. Pat nauda izstrādei nebūtu jātērē. Tas, ka mūsu politiķi to nedara, ir noziegums un gara mazspēja vairāku dekāžu garumā."
Šī nav pirmā reize, kad Latvijā sākusies diskusija par to, vai mūsu veselības aprūpes sistēmā un tās finansēšanā varētu pārņemt Nīderlandes modeli. Bet ko tad tas īsti paredz?
Pirmkārt, visiem valsts iedzīvotājiem pienākums iegādāties vismaz veselības apdrošināšanas pamata programmu. Otrkārt, sistēmā iesaistītājiem apdrošinātājiem ir pienākums pārdot attiecīgo pakalpojumu visiem par vienu un to pašu cenu neatkarīgi no cilvēka vecuma, veselības stāvokļa, dzīves vietas vai citiem parametriem. Treškārt, iedzīvotājiem, kuriem grūtības iegādāties polisi, valsts to pilnībā vai daļēji nopērk konkrētā cilvēka vietā.
Ceturtkārt, sistēmā iesaistītie apdrošināji savstarpēji konkurē – gan ar piedāvāto cenu par klientiem, kuri var periodiski mainīt polisi, gan, tā teikt, kaulējoties ar veselības pakalpojumu un preču sniedzējiem. Valsts cenu noteikšanā neiejaucas.
Latvijas veselības aprūpes sistēma būvēta desmitgades, Nīderlandes modelis paredzētu, ka šajā sistēmas arhitektūrā parādās vēl viens slānis, proti, privātie apdrošinātāji, tie operētu ar visu naudu, kas ienāktu sistēmā.
Ieskicējot mērogus ar rupjiem aprēķiniem, pašreizējais privātās apdrošināšanas veselības pakalpojumu kopapjoms vērtējams aptuveni 200 miljonu eiro gadā. Savukārt, ja izmaiņas ieviestu, tad attiecīgajam skaitlim galā droši varam likt vēl vienu – nulli, proti, apjoms būtu divi miljardi eiro.
Pētījuma autors Reopše uzskata, ka tieši konkurence būtu tas, kas sapurinātu un arī izpurinātu iesīkstējušo, centralizēti administrēto sistēmu.
"Viss notiks! Tāpat kā jums šodien nav jārūpējas par to, kurš piegādā pārtiku uz vietējo lielveikalu. Pasarg’ Dievs, ja ar nodarbotos valdība šodien. Tad tur būtu "Rail Baltica", "airBaltic" vai vēl kaut kas šausmīgāks."
Diskusijas uzvirmošana, protams, liek spicēt ausis arī pašai apdrošināšanas nozarei. "Apdrošinātāji teiktu – jā, mums varbūt tas ir interesanti, bet jāzina detaļas," teic Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. "Varbūt [peļņa sanāk], bet zināt nevar." Apdrošinātāji vēlētos zināt vairāk par piedāvāto reformu. Tāpt būtu nepieciešams vairāk laika, lai tam sagatavotos.
"Arī lai izlemtu, kurš apdrošinātājs attiecīgi grib piedalīties tajā sistēmā un kurš atsakās no dalības tajā sistēmā. Principā, ja mēs tā skatāmies, mums ir padsmit apdrošinātāji. Es nedomāju, ka visi būtu gatavi ar šo apdrošināšanas veidu strādāt," spriež Abāšins.
Veselības aprūpes Darba devēju asociācijā, kas apvieno nozares privātos spēlētājus, uzskata, ka Nīderlandes modelis ir viens no variantiem, uz kuriem raudzīties. Visticamāk gan, pārņemt kādas citas valsts sistēmu viens pret viens diez vai būtu pareizi. Vienlaikus ir skaidrs, ka pašreizējā veselības sistēma ir jāmaina.
"Mēs jau šobrīd lielākoties maksājam par epizodēm, mēs nemaksājam par kvalitāti. Samaksa nav sasaistīta ar pakalpojuma kvalitāti, tas noteikti arī iedragā visu veselības aprūpes sistēmu."
Veselības ministrs uzsver, ka kopā ar kolēģiem vērtē daudzu valstu pieredzi, bet nīderlandiešu tiešā veidā Latvija nebūtu pārņemama. Tā esot pārāk dārga.
"Holandei ir laba sistēma. Latvijā paņemt un to uztaisīt "copy-paste" – diezin vai. Mums būtu jāmaksā vairāk, un sistēma pilnībā jāmaina. Tad jau varētu teikt, ka arī slimnīcas var būt privātas. Kāda jēga tad valstij uzturēt slimnīcu? Ja jau man ir apdrošināšana, un es varu jebkurā iestādē saņemt pakalpojumu. Tā ir pilnīgi cita sistēma."
Pie sistēmas pilnveidojumiem darbs jau notiekot Saeimā, bet nekāda revolūcija veselības apdrošināšanas jomā šajā parlamenta sasaukumā nav gaidāma.
Skaties un klausies podkāstu "Piķis un ģēvelis!" katru piektdienu portālā "tv3.lv", kā arī "Spotify" un "YouTube"!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
