Rīgas apkures tarifu sāgā iesaistītie turpina viens uz otru rādīt ar pirkstiem. Bet kurš uzņemsies atbildību?

Apkures sezonas gaidās pastāvīgi politiski karsts temats ir sagaidāmie "Rīgas siltuma" jaunie tarifi. Sākotnēji kāpums bija paredzēts par aptuveni piektdaļu. Pēc ažiotāžas izraisīšanās piedāvājums tika pārskatīts, un tagad priekšā palielinājums par 12%.

Visa šī ņemšanās maksāja amatu "Rīgas siltuma" vadītājam un izraisīja domstarpības starp lielākajiem uzņēmuma akcionāriem – Rīgas domi un Ekonomikas ministriju. Nekas gan vēl nav beidzies, un turpinās mēģinājumi atšķetināt tarifu mudžekli.

Galvaspilsētas siltumapgādes arhitektūra ir sarežģīta. Pēc būtības "Rīgas siltums" uztur divas atsevišķas sistēmas. Viena no tām atrodas Pārdaugavā, Daugavas kreisajā krastā, kur pati kompānija arī nodrošina nepieciešamo enerģijas saražošanu. Savukārt otrā Daugavas pusē, labajā krastā, "Rīgas siltums" pamatā enerģiju iepērk no "Latvenergo" termoelektrocentrālēm, kā arī tā sauktajiem neatkarīgajiem ražotājiem – no šķeldas katlumājām.

Viens no tiem gan tikai nosacīti būtu saucams par neatkarīgo, "Rīgas Bioenerģija" pieder pašam "Rīgas siltumam". Pārējie gan uzskatāmi par privātajiem spēlētajiem. Kā liecina šo uzņēmumu finanšu pārskati, tā teikt, pa ceļam uz apkures nodrošināšanu galvaspilsētas iedzīvotājiem spēj labi nopelnīt visi. Iepriekšējos gados rentabilitātes rādītāji bijuši vēl augstāki par šiem pēdējiem.

To atzīst arī viens no iesaistītajiem, "Gren" pārstāvis Andris Vanags: "Šis ir risks, uz ko neatkarīgie ražotāji ir gājuši investējot, jo tirgus modelis neparedz atgūt investīcijas. Investīciju atgūšanai nav stabilitātes šajā izstrādātajā tirgus modelī. Tas ir viens, ko vajadzētu nākotnē skatīties. Peļņa ir bijusi dažus gadus pārmērīgi liela, es piekrītu, bet tas nav bijis mūsu proaktīvas darbības rezultātā, tas ir bijis apstākļu sakritības rezultātā."

Tieši šīs apstākļu sakritības jeb faktiski līdzsvars un mijiedarbība tirgū starp lielo "Latvenergo", kas siltumu iegūst kā blakusproduktu elektrības ģenerācijā termoelektrocentrālēs, un mazākajām katlu mājām piesaukts par iemeslu Rīgas apkures tarifu nedienām. Kur, ko, kā un kuram vajadzētu mainīt – otrdienas diskusijās Saeimā visi viens uz otru rādīja ar pirkstu. Uz pašu "Rīgas siltumu", uz mazajiem ražotājiem, uz regulatoru, uz Konkurences padomi, uz "Latvenergo", uz Ekonomikas ministriju un uz galvaspilsētas domi.

"Rīga neregulē siltumenerģijas tirgu. Rīga nav iespējas piekļūt visai informācijai, lai pieņemtu atbildīgus lēmumus par labu rīdziniekiem vai par sliktu rīdziniekiem. Tas ir tāds diezgan tukšs apgalvojums," saka Rīgas Enerģētikas aģentūras direktora pienākumu izpildītājs Valdis Ratniks.

"Likums nosaka deleģēto funkciju pašvaldībai organizēt šo tirgu. Pagājušajā gadā pieņemties Enerģētikas likums to vēl paplašina pastiprina. Šajā gadījumā es no Rīgas puses dzirdu, ka viņi spēj aizliegt iedzīvotājiem kurināt savas krāsnis, bet nespēj organizēt siltumtirgu," pauž Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ZZS).

"Rīgas siltums" ir ierobežots savā maksimālajā peļņā, bet "Rīgas siltums" ir arī īpašnieks vēl vienai stacijai. Kā mans kolēģis Edijs Šaicāns teica, zilonis istabā," turpina Miezainis.

"Iespējams, ir scenārijs, ka mēs viņu integrējam atpakaļ "Rīgas siltumā" kā struktūrvienību, kas ražo siltumu, un mēs to izmantojam par pašizmaksu, bet es teiktu, ka tas zilonis studijā patiesībā ir "Latvenergo". Mēs patiesībā nevaram paredzēt, kā būs. Zilonis studijā ir "Latvenergo". Mēs nezinām, par kādu cenu "Latvenergo" mums piedāvās tos apjomu," teic Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija (NA).

Istabā vai studijā, šī "ziloņa" apzināšana Saeimā turpināsies, bet rīdziniekiem jaunais tarifs stāsies spēkā jau nākamnedēļ.