Rīgas zoodārzs pārmaiņu priekšā. Vai apvienošana ar "Rīgas mežiem" dos tam jaunu elpu?

Uzņēmumu apvienošanas iemesls ir nodrošināt zoodārzam stabilu ilgtermiņa finansējumu. Patlaban zoodārzs pats nespēj segt lielākas investīcijas, bet "Rīgas mežu" paspārnē tam būtu iespēja piesaistīt arī ārējos līdzekļus.

Jau aprīļa beigās plānots sākt darbu pie ekspozīcijas "Himalaji", kurā tiks izvietoti šī reģiona dzīvnieki – tās izmaksas tiek lēstas 8,35 miljonu eiro apmērā un tas ir pirmais posms ceļā uz zooloģiskā dārza ilgtermiņa attīstību jeb "Masterplānu 2035", paredzot tā pārvēršanu par mūsdienīgu bioparku. Visa attīstības plāna realizācija līdz 2035. gadam paredz investīcijas aptuveni 80 miljonu eiro apmērā.

"Rīgas domes lēmumā ir paredzēti arī 1,45 miljoni, kas līdz reorganizācijas brīdim tiek ieskaitīti Rīgas Zoo pamatkapitālā, lai nodrošinātu to, ka 10% avanss tiek samaksāts būvniekam un ir arī naudas plūsma, līdz brīdim, kamēr kapitālsabiedrības tiek apvienotas, pēc tam tas ir konkrētās kapitālsabiedrības naudas plūsmas jautājums," saka Rīgas domes izpilddirektors Jānis Lange.

Abi uzņēmumi pieder Rīgas pašvaldībai – tos apvienojot, tiek radīta iespēja mērķtiecīgāk attīstīt ne tikai zooloģisko dārzu, bet arī visu Mežaparka teritoriju, par kuru atbild "Rīgas meži". Taujāts, ko no apvienošanas iegūs "Rīgas meži" un vai tādējādi uzņēmums netiks vājināts, ņemot vērā, ka daļa investīciju pēc apvienošanas tiktu segtas no viņu maciņa, vicemērs Edvards Ratnieks (NA) uzsver: "Noteikti ne, Rīgas mežiem ir ļoti stabila situācija un saimnieciskāk ir šobrīd apvienot šīs kapitālsabiedrības, lai ieguvums būtu sabiedrībai kopumā."

Pēc uzņēmumu apvienošanas tikšot arī pārskatīts zoodārza "Masterplāns 2035" un koriģēta tā attīstības vīzija. Iepriekš Rīgas dome apstiprināja attīstības koncepciju, kas paredz atteikties no ziloņu ekspozīcijas, kā galveno apskatāmo dzīvnieku izceļot balto degunradzi.

Tomēr zoodārzam joprojām trūkstot tā sauktā "enkurdzīvnieka", kas piesaistītu vairāk apmeklētāju, tāpēc pašvaldība tagad norāda – tiks darīts viss iespējamais, lai ziloņus tomēr atgrieztu. Šobrīd tā joprojām ir vairāk iecere – ziloņi attīstības plānā vēl nav iekļauti, turklāt arī fiziski esošajā teritorijā viņiem vietas nav.

"Mēs zinām, ka ziloņiem ir ļoti augstas labturības prasības un tiek prasītas lielas platības, ja mēs gribam. Nav tā, ka visa zooloģiskā dārza robeža ir ar tādu neaizvietojamu, nepārvietojamu infrastruktūru, tā nav. Ir iespējas zooloģiskajam dārzam robežoties arī ar teritorijām, kas ir Mežaparka teritorijas un kur var būt šī paplašināšanās iespēja. Tas ir apspriežams tad, kad kopīgi skatīsim Mežaparka attīstības plānu," saka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāja Elīna Treija (NA).

2024. gadā "Rīgas mežu" apgrozījums pārsniedza 21,4 miljonus eiro ar vairāk nekā divu miljonu peļņu, kamēr "Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs" strādāja ar 5,4 miljonu apgrozījumu un nepilniem 15 000 eiro peļņā. Rīgas dome par abu uzņēmumu apvienošanu lems nākamtrešdien, 25. martā.