Lai klātienē iepazītu lietavu nodarītos postījumus un labāk izprastu, ar kādām problēmām šobrīd saskaras zemnieki, vairākas saimniecības Latgalē šodien apmeklēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc lauksaimnieku uzklausīšanas viņš vērsa uzmanību, ka joprojām nav novērsti trūkumi zemnieku saimniecību apdrošināšanā un neizslēdza, ka naudu kompensācijām var nākties meklēt arī valsts budžetā.
Rēzeknes novada Dekšāres pagastā Lauris Ikaunieks apsaimnieko 550 hektārus, kuros audzē kukurūzu, zālāju, rapsi, kviešus, miežus. Viņa saimniecībā ir arī 400 govju ganāmpulks. Priekšpusdienā šeit starp mākoņiem spīd saule.
"Tas ir retums. Vakar nolija 15 milimetri 40 minūtēs. Šodien ir saule. Tas ir labi, ka ir saule, bet izkaltēt to visu vajag vairākas dienas, lai izžūtu. Bet mums jau lietus līst no maija," saka zemnieks.
Par lietavu nodarītajiem zaudējumiem gan vēl pāragri spriest: "Ražu nevar paņemt, noņemt no lauka, nokult, jo ir mitri lauki. Un raža jau sāk bojāties vārpās. Sāk dīgt, sāk pelēt un veidojas dažādas slimības."
"Lazdu mājas" ir viena no saimniecībām, ko apmeklēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. "Es būtu teicis — prieks viesoties, bet iemesls nav tik priecīgs," viņš pauda.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ilgstošo lietavu un plūdu dēļ valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. Prezidents sagaida, ka tas palīdzēs zemniekiem tikt pie praktiska atbalsta: "Pirmkārt, mēs varam mazliet un pat varbūt radikāli netraucēt šobrīd zemniekiem, netraucēt lauksaimniekiem ar dažādām pārbaudēm. Būt iecietīgākiem, nākt pretī. Protams, otra lieta ir finanšu atbalsts."
Pēc Lauku atbalsta dienesta aptuvenām aplēsēm, lauksaimniekiem nodarīto zaudējumu apmērs pārsniedz 60 miljonus eiro. Taču tas, visticamāk, būs daudz lielāks, jo zemnieki turpina iesniegt ziņojumus par postījumiem.
"Cilvēki mēģina kaut kādos momentos kaut ko ķert, glābt un darīt. Cīnās, kā nu var." Jēkabpils novada Atašienes pagastā esošās saimniecības "Meldri" pārvaldnieks Mārtiņš Grandāns lēš, ka zaudēta kāda trešdaļa ražas: "Bija cerības uz lielu potenciālu ražas, bet laikapstākļi ievieš savas korekcijas. Vissliktākais scenārijs — silti bija, +20 pāri grādi un mitri laikapstākļi. Tas ir vissliktākais salikums pa lielam."
Šajā ap 240 hektāru lielajā zemnieku saimniecībā pamatā nodarbojas ar graudkopību. "Tas vēl ir pavasaris pēc sējas. Nepaspēja jau pat sadīgt, kad sapuva viss," norāda Grandāns.
Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ saimniecība cieš jau trešo gadu pēc kārtas. Iepriekš postījumus nodarīja sausums un salnas: "Uzkrājumi bija, bet jau trešo gadu mēs tos esam diezgan labi patērējuši."
Zemkopības ministrija ir vērsusies Eiropas Komisijā ar aicinājumu izmaksāt kompensācijas cietušajiem lauksaimniekiem.
Taču Valsts prezidents pieļauj, ka kompensāciju izmaksāšanai var nākties atvērt arī valsts maku: "Es šobrīd turu visas iespējas atvērtas. Bet es arī ļoti labi saprotu, ka valsts budžetā ir ļoti saspringta situācija."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pēc prezidenta teiktā, šī krīze jau atkal izgaismojusi to, ka apdrošināšanas nozarē jābūt "godīgiem un saprātīgiem spēles noteikumiem".
"Jautājums ir, kā tad mēs interpretējam, kas ir veldre? Vai lauzts stiebrs vai, teiksim, tikai noliekts stiebrs? Cik tur tie procenti? Protams, ka tie ir juridiski jautājumi un, protams, katram ir savas intereses," teic Rinkēvičs.
Lai gan abās šajās saimniecībās lauki ir apdrošināti, zaudējumi tiks kompensēti tikai daļēji.
"Ir jāsaprot, ka laikapstākļi mainās. Un tās polises arī nav lētas. Mēs ieguldām savus līdzekļus, arī valsts atbalsts tur ir. Un līdz ar to mēs arī vēlamies saņemt atpakaļ. Jā, tas ir bizness. Visiem ir bizness, bet mums, zemniekiem, arī ir savs bizness. Mums arī ir jābaro ģimenes un jābaro valsts ar nodokļiem un visu pārējo," saka Ikaunieks. Uz jautājumu, vai pret lietavām vispār nevar apdrošināties, viņš saka: "Īsti ne. Ja tur ir izskalots lauks, tad jā, bet tur ir arī, cik lielos apmēros."
Tikmēr īsti nav atelpas arī no lietavām. Atvadoties no "Meldriem", jau atkal sāk līt.
