Sabremzējas būvniecības nozare; uzņēmēji satraukti par nākamo gadu

Protams, būvniecība Latvijā ne tuvu nav apstājusies pilnībā un daudzviet darbi notiek, tai skaitā šķietami nebeidzamie Ģertrūdes ielā, taču, ja paraugāmies uz nozari tādā plašākā kontekstā, ieskicējas samērā drūma aina.

Būvniecības sektorā izlaides apmēri ir ar mīnusa zīmi jau piecus ceturkšņus pēc kārtas. Un kritums visos segmentos – ēku celtniecībā, inženierbūvē, arī specializētajos darbos, piemēram, ēku nojaukšanā un būvlaukumu sagatavošanā.

Sarūk arī izsniegto būvatļauju skaits. Vienkāršāk sakot, nozare sāk manāmi buksēt. Šajā jomā, tāpat kā gandrīz visās, inflācija. Būvizmaksu pieaugums par 20-30%, salīdzinot ar laiku pirms Krievijas sāktā kara, bremzē gan esošos projektus, gan jaunu sākšanu. Arī tuvākajos mēnešos situācijas uzlabošanās nav sagaidāma.

"Mēs ar bažām skatāmies, ka nākamgad būvniecības nozarē varēti būt zināma recesija," saka Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Pašreizējā ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība ekonomikā mazina privāto investoru vēlmi būvēt, tāpēc, līdzīgi kā citas krīzes, būtiska loma nozares nodarbināšanā būs valsts projektiem, tai skaitā no vērienīgā Eiropas Atveseļošanas fonda. Būvnieki gan nobažījušies, ka šajā jomā nav viena saimnieka – notiek rīvēšanās starp ministrijām un virzība uz priekšu lēna.

"Mēs nākamgad redzam, ka kopējie būvniecības apjomi var nokristies diezgan būtiski. Sekas mēs redzēsim visi. Būs mazāk darba, un labākie atkal var aizbraukt laimes meklējumus. Šoreiz tepat tuvāk – uz Lietuvu vai Igaunija. Kaut kā tā," teic Miķelsons.

Kā stāsta par būvniecību atbildīgajā Ekonomikas ministrijā, bija cerēts, ka nozare pēc pandēmijas šogad spēs labi atgūties, taču situācija saglabājas sarežģīta. Gan inflācijas, gan būvizstrādājumu piegāžu problēmu dēļ.

"Skaidrs, ka šie apjomi nedaudz sabremzē šo nozari. Skaidrs, ka mūs nedaudz uztrauc šāda tendence, un mēs mēģinām saprast, vai tai ir ilgstoši ietekme, vai ir šā gada tāda absolūti unikāla situācija," saka Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.

Ekonomikas ministrija gan optimistiskāka par nākamo gadu nekā paši būvnieki. Valsts programmas došot nepieciešamo grūdienu nozarē, un darbs ar Finanšu ministriju pie to ieviešanas notiek.