Saeimā slēgta ilggadējā kafejnīca. Deputātus barot jauns ēdinātājs nepiesakās
"Iznomā telpas" – šāds uzrakts jau vairākus gadus ir viens no populārākajiem, ko var lasīt Vecrīgā pie daudzām ēkām, kur kādreiz bijuši restorāni, kafejnīcas un bāri. Tagad šādu situāciju piedzīvo arī Saeimā. Nama kafejnīca – pēc ilgiem gadiem – ir ciet, bet citu ēdināšanas kompāniju, kas būtu ar mieru pabarot Saeimas deputātus un darbiniekus, nav izdevies piesaistīt.
Savulaik, kā redzams šajos arhīva kadros, Saeimas kafejnīcā valdīja liela rosība. Daudzu gadu garumā deputātiem un nama darbiniekiem tā bijusi tradicionālā vieta, kur tikties, uzēst, iedzert kafiju.
Tomēr nu jau dažus mēnešus telpas ir tukšas. Iepriekšējais ēdinātājs nav pagarinājis nomas līgumu, bet jauns – nav pieteicies.
Pie durvīm izvietots paziņojums. Tajā aprakstīta situācija un tas, ka "vēlamais rezultāts pagaidām nav sasniegts"!
"Esam visu laiku šī pakalpojuma sniedzēja meklējumos. Esam sludinājuši iespēju pieteikties uz telpas nomu. Esam uzrunājuši arī nozares asociāciju, bet šobrīd neviens pieteikums nav saņemts."
Lai gan neiet tik raiti, cerības nav atmestas, ka jau pavisam drīz Saeimā varēs atkal ieturēt gardu maltīti.
"Man ļoti žēl, ka nav kafejnīcas. Pareizāk sakot, tā ir ēdnīca. Es vienmēr izmantoju. Man nebija laika un ļoti apmierināja. Jo desmit līdz 15 minūtes starp sēdi vai sanāksmi, un te desmit minūtes. Var kādu zupu paņemt ātri, un garšīgi arī bija."
Toties Saeimas deputātam no "Progresīvajiem" Atim Švinktam kafejnīca nav prioritāte. "Nebiju pamanījis, ka kafejnīca visu laiku nestrādā," viņš norāda.
"Protams, tradīcija, pierasts, ka Saeimā ēdnīca, kur ar kolēģiem tikties. Bet, tā kā šobrīd nav, dodos uz Vecrīgu, skatos, kur labi dienas piedāvājumi. Vai paņemu no mājām, ja ir garāka diena."
Daži deputāti radušos situāciju saista ar politiķu pretestību pazemināt PVN likmi ēdināšanas uzņēmumiem, norādot, ka valdošie politiķi nespēj sakārtot un atbalstīt šo nozari.
Tomēr daudzi TV3 ziņu aptaujātie deputāti atzina, ka šie jautājumi ir nodalāmi no kopējās ēdināšanas politikas valstī, jo atšķirībā no citām – publiski pieejamām kafejnīcā – Saeimā var iekļūt tikai ar caurlaidēm. Tas nozīmē, ka ēdnīcas pakalpojumi paredzēti šaurākam cilvēku lokam. Saeimas sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Vīgulis norāda: "Šeit tomēr ir ierobežotas iespējas komercdarbībai. Ierobežots klientu loks."
Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa norāda, ka sēžu ilgumu nav iespējams prognozēt. Dažkārt tās ir ilgas, bet dažkārt – beidzas ātrāk. "Un iedomājieties situāciju, ka kafejnīca sagatavo 100 porcijas. Sēde beidzas 11.00, un visi aiziet prom. Ko darīt?" viņa retoriski vaicā.
Latvijas ēdinātāju apvienības pārstāvis atklāj, ka arī viņa organizācijas biedri uzrunāti no Saeimas administrācijas. Taču nevienam nav interese iesaistīties. Ikdienas ēdināšana – tā ir apjoma lieta. Nav apjoma, nav biznesa.
"Tik mazā ēkā un uz tik mazu apjomu nav vērts. Un vēl ņemot vērā, ka deputāti var iziet ārā un tur viņiem ir vismaz 30 vietas, kur paēst. Līdz ar to pamats ēdināšanas vietai īsti nav."
Jautājumu par apjomu neatrisināšot arī, ja cilvēkiem no malas ļautu iekļūt Saeimas kafejnīcā, tā uzskata Bredovskis. "Ko es ieteiktu?" viņš vaicā. "Aiztaisīt ciet un uztaisīt arhīvu. Nav ko!" Viņš arī ieteiktu iet ēst uz blakus esošajām ēdināšanas vietām. Atbalstīt vietas, kurām ir pamats eksistēt.
Ja neizdosies atrast nomnieku, Saeimas administrācija izskatīs arī iespēju – ēdnīcas telpās ierīkot pašapkalpošanās pārtikas kiosku.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
