Satraukums ekonomikā: valdība plāno palaist vaļīgāk likumā noteiktos taupības grožus

Redzot, kas notiek Latvijas stagnējošajā ekonomikā, kā pildās jeb, precīzāk sakot, nepildās prognozētie nodokļu ieņēmumi un kas vispār notiek ar valsts finansēm, Finanšu ministrija sagatavojusi gadskārtējo Stabilitātes programmu.

Un aina ir skaudra. Sarēķināts, ka, piemēram, nākamgad tā sauktā fiskālā telpa jeb papildus pieejamā nauda, ko varētu pārdalīt dažādām vajadzībām, ir mīnusos. Gandrīz 300 miljonu eiro apmērā. Lai tiktu kaut vai "pa nullēm", vai nu jāsamazina izdevumi, vai nu jāceļ nodokļi. Valdībai gan plānā cits ceļš.

Latvijā ir spēkā pirms vairāk nekā 10 gadu pieņemtais Fiskālās disciplīnas likums. Tā pamata mērķis ir, lai pie varas esošie neaizrautos ar, tā teikt, gāzi grīdā politiku un valsts tēriņi būtu vismaz kaut kādā līdzsvarā ar faktiskajām finansiālajām iespējām. Šis tiesību akts vispār grozīts tikai vienu reizi – tālajā 2014. gadā un arī tad tikai tādēļ, lai tehniski tekstā nomainītu "latus" pret "eiro". Tagad Finanšu ministrija iecerējusi likuma atvērt pēc būtības un palielināt pieļaujamos strukturālā deficīta griestus no 0,5% līdz 1% no IKP.

Pēc būtības taupības groži tiktu palaisti vaļīgāk. Tas šo fiskālās telpas robu samazinātu līdz aptuveni 50 miljonu eiro. Svarīgi gan šogad nepārkāpt noteiktos deficīta mērķus.

"Šobrīd, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras diezgan nopietni samazina savus izdevumus un tur jau iet simtos miljonu eiro, Somija, Igaunija, Beļģija, Latvija atrodas relatīvi labā pozīcijā," klāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

"Ja valdība saglabā disciplīnu un nepalielina savus izdevumus, tad nākamajā gadā mēs varam tikt puslīdz neitrāla rezultāta un varam izvairīties no valdības izdevumu samazināšanas."

Arī Latvijas Banka atzīst, ka situācija patlaban nudien ir sarežģīta. Brisles noteikumi valdības iecerēto gājienu atļauj.

"Mums inflācijas vairs, kad virzītu nodokļu ieņēmumus, bet ekonomiskās izaugsmes vēl nav. Un izdevumu pusē. Mums ir virkne izdevumu, kas, iespējams, vēl būs papildus nepieciešami. Veselība, mums ir "Rail Baltica", mums ir iepriekš nepabeigtie Eiropas Savienības fondu projekti. Tam visam būs jāatrod finansējums. Uz šī viss fona deficīts pieaug, un valsts parāds tuvojas 50% robežai. Īstermiņā, ja mēs zinām, kam vajag, tas būtu pieņemami, bet ilgtermiņā būtu jābūt plānam, ka mazinām deficītu," saka Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde.

Latvijas valsts parāds nekad nav sasniedzis 50% no IKP, pat finanšu krīzes laikā. Fiskālās disciplīnas padomē atzīst, ka tas ir pats, pats maksimums. Jāsaglabā kāds drošības spilvens krīzēm.

"Ir tādi ekonomiskie uzskati, ka, palielinot budžeta deficītu bez īpašiem ierobežojumiem, var sasniegt daudz augstāku izaugsmi. Principā nav nekas nepareizi. Vienkārši, ja mēs paskatāmies uz Igauniju, viņiem parāds ir divreiz zemāks, bet izaugsme ir daudz iespaidīgāka," norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Valdība par iespējamiem grozījumiem Fiskālās disciplīnas likumā lems otrdien.