Savākti 10 000 parakstu par papildu nodokli uzņēmējiem, kas sadarbojas ar Krieviju
Iniciatīvu portālā manabalss.lv izdevies savākt 10 000 parakstu par priekšlikumu uzlikt papildu nodokli, faktiski aizlieguma maksu, uzņēmējiem, kuri joprojām tirgojas ar Krieviju. Šogad Latvijā no Krievijas ievesto preču vērtība joprojām bijusi aptuveni pusmiljards eiro. Iniciatīvas autori uzskata, ka ir pēdējais brīdis tirgošanos ar agresoru padarīt tik neizdevīgu, ka to pārtrauktu darīt arī tie uzņēmēji, kas paši no labas gribas vēl nav pieņēmuši lēmumu saraut saites ar Krieviju.
Patlaban Latvijā ir spēkā ieturējuma nodoklis 20% apmērā maksājumiem ar ofšoru sarakstā iekļautām valstīm, tostarp Krieviju. Taču ir izņēmuma gadījumi, kad Valsts ieņēmuma dienests drīkst šādu nodokli nepiemērot, turklāt tas arī neattiecas uz maksājumiem par precēm, kas ir galvenais tirdzniecības elements.
Biedrībai "Uzņēmēji mieram" divu nedēļu laikā izdevies savākt 10 000 parakstu lielu atbalstu iniciatīvai, kas piedāvā šo kārtību mainīt.
"Pirmkārt, palielinot likmi attiecībā uz maksājumiem uz Krieviju no 20 uz 90%, otrkārt, aizlāpot caurumu, ka maksājumam par precēm nav jāietur šis nodoklis, treškārt, neļaujot VID izsniegt atļaujas neieturēt šādu nodokli maksājumiem uz Krieviju," skaidro iniciatīvas autors, "Sorainen" nodokļu eksperts Jānis Taukačs.
Autori uzskata, ka lielāko ietekmi radītu nodokļa uzlikšana maksājumiem par precēm. Turklāt, tā kā Latvija viena pati nevar ietekmēt preču kustību pār robežām, šāda nodokļa ieviešana ir reāls veids, kā nepapildināt kara noziedznieku maku, un to var darīt, nesaskaņojot ar Eiropas Savienību.
"Mūsu cerība ir, ka uzņēmumi pārskatīs savas prioritātes un orientēsies uz citām pasaules valstīm."
"Būtībā nosakot šo 90% ieturējuma nodokli, nu šīs attiecības būtībā beidzas, jo, ja jūs maksājat 100 eiro par kaut ko, jūs nodoklī samaksājat vēl 90. Šis kļūst ekonomiski pilnīgi neizdevīgi," skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa.
Tirdzniecības un rūpniecības kamerā saka – pamatā joprojām tiek importēti minerāli, naftas produkti, arī augu valsts izcelsmes preces. Šā gada 10 mēnešos Latvijā no Krievijas ievesto preču vērtība joprojām veidoja aptuveni pusmiljardu eiro. Uzņēmēju iniciatīvu organizācijā gan atbalsta un uzskata, ka tā būšot gana efektīva.
"Ja to skata kopskatā ar esošajām un vēl tagad noteiktajām ES sankcijām, būtībā šīs organizācijas priekšlikums aizvērs vēl tos caurumus, kas ar sankcijām vēl nav aizvērti, un, ja skatāmies tādā lielajā bildē, tas, protams, ir, es teiktu, veselīgi uzņēmumiem mazināt savstarpējo atkarību no Krievijas resursiem, izejvielām."
Saskaņā ar ekonomikas ministrijas datiem preces no Krievijas šā gada 10 mēnešos importēja teju 299 uzņēmumi, bet no Baltkrievijas ap 230. Salīdzinot ar to pašu periodu pērn – kritums vairākkārtējs.
LTRK gan ir pārliecināti – tie, kas joprojām izvēlas šādu sadarbību, dara to vai nu izdevīguma, vai pieraduma pēc, taču tas noteikti neesot jautājums par uzņēmuma izdzīvošanu, tādēļ arī šāda nodokļa ieviešana milzīgu iespaidu uz tautsaimniecību neradītu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
