"Šis ir ceļš uz nekurieni." Latvijas Banka ceļ trauksmi par valdības plāniem turpināt audzēt valsts parādu

Tradīcija, kas ir spēkā nu jau vairāk nekā 20 gadu. Ierasti rudenī finanšu ministrs no savas darba vietas Smilšu ielā uz blakus esošo Saeimu nes budžeta portfelī, nākamā gada tēriņu plānu.

Latvijā politiķi nemīl dzīvot diži taupīgi. Un pēdējos 20 gados, kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā, tikai vienu reizi uz Saeimu aiznests budžets bez deficīta. Tikai vienu reizi bijusi apņēmība nedzīvot pāri saviem līdzekļiem, uz parāda. Un, starp citu, tajā pašā vienā reizē gads tik un tā tika noslēgts ar deficītu. Iegājām krīzē.

Tā nu gadu laikā valsts aizņēmusies un aizņēmusies un parāds audzis un audzis. 2019. gada beigās kopējā summa sasniedza 11 miljardu eiro, bet vismaz kaut kādos rāmjos turējās tas rādītājs, kurā ierasti mērām valsts parādu. Proti, parāds pret kopējo ekonomikas izmēru. Īpaši dramatiska dinamika parāda datos gan uzņemta pēdējos piecos gados.

"Naudas ir tik daudz kā nekad nav bijis" – pandēmijas laikā teica toreizējais premjers Krišjānis Kariņš. Tiesa gan, aizņemtas naudas. Deficīti un parāda augšana turpinājās arī energocenu krīzē un pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Un arī tālāk. Kopējais aizņēmums jau virs 20 miljardu eiro. Šonedēļ līdz ar nākamā gada valsts budžeta izstrādes startu izziņotas jaunākās prognozes. Turpmākajos gados plānots paņemt vēl astoņos miljardus, tā teikt, uz krīta, parāda apmēram jau sasniedzot pat 56% no IKP.

Un par šo jaunuzņemto politiķu tērēšanās un aizņemšanās apetīti trauksmi šobrīd ceļ Latvijas Bankā, kur norāda, ka gan uzņemtajos deficīta apgriezienos, gan kopējā valsts parāda apmērā mēs esam jau pamatīgi priekšā abām kaimiņvalstīm – Lietuvai un Igaunijai. Un arī tur bija bija kovids, un arī tur rēķinās ar karu.

Jā, plānojam izmantot Briseles pagaidu pieļautās deficīta atkāpes aizsardzības spēju stiprināšanai, jā, joprojām ar savu parādu esam nosacīti zemajā galā Eiropas Savienībā, jā, vēl neprognozējam pārsniegt Māstrihtas kritērijos noteiktos 60% atzīmi, bet dinamika raisa bažas. Centrālajā bankā norāda, ka faktiski noēdam savu drošības rezervi un ekonomikas izaugsme jeb, precīzāk, tās trūkums nespēj to kompensēt.

"Šis ir ceļš uz nekurieni. Ja mēs tiešām neveicam fundamentālas izmaiņas un neveicam tās pietiekami drīz, tad šāda kombinācija ilgtermiņā nav uzturama. Šis parāds pieaugs arvien vairāk, un tas radīs bažas arī finanšu tirgus dalībniekos, kas ir aizdevuši Latvijai," brīdina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns.

Bankā klāsta, ka varam nokļūt tādā kā spirālē, kur izaugsmes trūkums spiež aizņemties tālāk, savukārt pieaugošie daudzos simtos miljonu mērāmie ikgadējie parāda procentmaksājumi slāpē izaugsmes iespējas.

Finanšu ministrs, "Jaunās Vienotības" politiķis Arvils Ašeradens  klāsta, ka nodokļos celt nav plānā, cita aizņemšanās alternatīva jeb valsts tēriņu mazināšana notiekot iespēju robežās, savukārt aizsardzības vajadzības nevarot gaidīt.

"Aptveriet, šogad bija milzīga drošības pakotne. Mēs palielinājām apmaksas līmeņus visiem cilvēkiem, kuri saistīti ar valsts iekšējo drošību. Darbinieku atalgojums pieaug, mēs pieņemam arvien vairāk karavīrus darbā. Un tieši tāpatās mēs ieguldām ļoti nopietni mūsu aizsardzības sistēmās. To uzreiz absorbēt budžetā nav tik vienkārši. Bet skaidrs, ka nākotnē ir jādomā par to, kādā veidā mēs ierobežojam budžetu," stāsta Ašeradens.

Lai arī finanšu ministrs atzīst, ka parāda audzēšana ir problemātiska, ne visi koalīcijā tā domā. "Progresīvie" uzsver, ka valstij vēl ir iespējas aizņemties un tās jāizmanto, tai skaitā jaunās Eiropas Savienības atkāpes.

"Neizmantot to, manuprāt, būtu noziegums," saka "Progresīvo"

(TV3: Bet kādam jau pēc tam tas jāatdod.

Tieši tāpēc šāda veida aizdevumiem un investīcijām, kas rodas no tā, ir jābūt tādiem, kas veicina izaugsmi. Līdz ar to, piemēram, visa aizsardzības nozare. Viss, kas saistās ar militāro industriju, manā ieskatā ir tieši šāda viena no nozarēm, kas var veicināt valsts izaugsmi.

Šim Saeimas sasaukumam ar  budžetiem, kas bijuši, nav ļoti veicies ar izaugsmes stiprināšanu.

Šuvajevs 28:08-28:27 Piekrītu. Tāpēc, skatoties uz nākamo budžetu, manā ieskatā tieši ekonomikas ministram un finanšu ministram ir būtiski jāatbild uz šo jautājumu – kādā veidā Latvija izaugs.

Proti, parāda procentmaksājumu pieaugumu var kompensēt ar straujāku IKP kāpumu un attiecīgi lielākiem nodokļu izņēmumiem. Ko kompensēt gan netrūks – vēl 2023. gadā procentmaksājumos Latvija tērēja aptuveni 290 miljonu, šogad šī summa pārsniegs pusmiljardu, prognozēts, ka 29. gadā sasniegs jau 850 miljonu eiro.

stendaps Lai vai kādas būs tālākās diskusijas par nākamā gada tēriņu plānu, lai vai cik uzpūsts vai neuzpūsts beigu beigās būs budžets, finanšu ministram paredzēts portfeli iesniegt Saeimā oktobra vidū.