Politiķu barotnes un "siltās vietiņas" – taupības nolūkos valdība gatava diskutēt arī par valsts uzņēmumu padomēm
Vai nav pienācis laiks likvidēt valsts uzņēmumu padomes, kas tāpat nestrādā kā iecerētais buferis starp kapitālsabiedrību ikdienas vadību un politiķiem. Valdībā gatavi par to diskutēt.
Latvijas valstij pilnībā vai daļēji pieder desmitiem uzņēmumu visdažādākās jomās. Patlaban to pārraudzība izkaisīta pa ministrijām, kas arī skaitās to kapitāldaļu turētājs. Faktiski akcionārs, īpašnieks, ar visām no tām izrietošajām tiesībām. Piemēram, Zemkopības ministrijā ir "Latvijas valsts meži", Ekonomikas ministrijā "Latvenergo", Satiksmes ministrijā vesela plejāde – dzelzceļš, pasts, "Rail Baltica" īstenotāji un vēl daudzi citi. Pat slimnīcas, teātri, Ceļu satiksmes drošības direkcija un "Latvijas Loto". Tie visi ir valsts uzņēmumi kādas ministrijas pārraudzībā. Arī pēdējos mēnešos tik aktuālie "airBaltic", LMT un "tet".
Pošoties uz tā saukto bagāto valstu klubiņu OECD daudziem uzņēmumiem atjaunoja vadības pārraudzības institūciju – padomes. Savulaik likvidētas pēc kritikas par to, ka tās faktiski bija tāda kā politiķu barotnes, savukārt šajā jaunākajā veidolā plaši peltas kā "siltas vietiņas", kur piepelnīties valsts ierēdniecībai.
Idejiski uzņēmumu padomes atbild par konkrēto kompāniju stratēģiskajiem darbības mērķiem, valdes uzraudzību, un ir arī tāds kā buferis starp uzņēmuma ikdienas vadību un politiķiem, kuriem tajā it kā nevajadzētu jaukties. Dabā gan redzam pretējo.
Tiklīdz jautājums ir sabiedriski vai kā citādi aktuāls, sākas mikromenedžēšana. Pēdējos gados redzam, ka politiķi vērtē un lemj, kur jābūt pasta nodaļām, kā jāremontē saplīsuši vilcieni, kādiem jābūt elektrības tarifiem. Arī šonedēļ par iecerēto "Rīgas siltuma" tarifu celšanu. Pirms par tiem sāk lemt regulators, jautājums jau politiķu vadības kabinetos.
Ekonomikas ministrs nemaz neslēpj, ka biežāk ikdienas darbs notiek pa tiešo ar kapitālsabiedrību operatīvajiem vadītājiem.
"Uzņēmumu padomes ir tāds teorētisks jēdziens mūsu ekonomikā un valsts uzņēmumos. No praktiskā izpildījuma tur ir ļoti tālu līdz vispār kaut kādai jēgai, efektivitātei. Redzam idejas, ka slimnīcām varbūt vajadzētu taisīt vienu padomi vai kaut kur vajadzētu pa vienam ņemt nost. No šī padomju stāsta vienreiz jau Latvija atteicās."
Ekonomikas ministrs atklāj, ka jau notikušas sarunas ar koalīcijas kolēģiem, vai šīs institūcijas nevajag pilnībā vai kaut daļēji likvidēt, jo sevišķi ņemot vērā valsts taupības plānus.
Pilnībā atteikties nevajadzētu. Tāds vēstījums no domnīcas "LaSER" valdes priekšsēdētāja TV3.lv raidierakstā "Piķis un ģēvēlis!", vienlaikus gan atzīstot, ka pašreizējā sistēma ir problemātiska. Pirmkārt, vienkārši par daudz valsts uzņēmumu, otrkārt, atlase darbam padomēs.
"Vajadzētu atrast visprofesionālākos cilvēkus, kas galvenokārt būs no privātā sektora. Vai tiešām valsts sekretāri ir tie kompetentākie cilvēki, lai pārvaldītu uzņēmumus, kas bieži vien strādā privātā sektorā? Protams, ka nē. Tas arī, manuprāt, nav pareizi."
Finanšu ministrijā TV3 Ziņām precīzi neatbildēja par iespējamu padomju likvidēšanu, bet norādīja, ka notiek darbs arī pie valsts uzņēmumu izmaksu mazināšanas. Plašāk par risinājumiem varētu runāt augustā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
