"Situācija ir sūdīga," Saeimā briest neapmierinātība ap pārtikas dārdzību
Inflācija Latvijā atkal pacēlusi galvu, jo sevišķi pārtikas dārdzības ziņā. Šajā grupā vidējais cenu līmenis šogad aprīlī par aptuveni 7% augstāks nekā pirms gada. Par to runā daudz un daudzviet.
Un, kā jau tas ierasts, jo sevišķi vēlēšanu gaisotnē – ja kaut kas skaļi izskan sabiedrībā, tas skaļi arī atbalsojas Saeimā. Šodien Tautsaimniecības komisijā parlamentā spriež par pārtikas dārdzību.
Deputātiem uz galda jau ilgāku laiku ir Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Tie regulētu veikalnieku un piegādātāju savstarpējās attiecības, kā arī paredzētu milzu naudas sods pār pārkāpumiem. Daļa no ministrijas jau pērn pieteiktās politiskās cīņas pārtikas dārdzībai, kas tolaik ietvēra pat ideju faktiski regulēt cenas plauktos, izpelnoties plašu ekonomistu kritiku.
Tiesa, neatkarīgi no izvēlētā risinājuma arī Latvijas Bankas analītiķi atzīst, ka patlaban pārtikas inflācija ir nekomfortabli virs vēsturiskā vidējā un to tikai daļēji var izskaidrot ar izejvielu cenu kāpumu un darbaspēka izmaksām. Līdzīgs vēstījums arī šobrīd no valdības puses.
"Sliktais niķis Latvijas un Baltijas gadījumā ir tāds, ka šīs cenas ļoti ātri respondē uz ārējiem faktoriem, bet ne tik ļoti ātri atgriežas tajās normālajās stadijās, kur tām vajadzētu būt."
Daudzi deputāti šodien rāvās pie vārda, paužot, ka attiecīgi secinājumi nav glaimojoši tirdzniecības sektoram.
"Salīdzinot uz Eiropas Savienības valstu fonda, neizskatās labi. Nebaidīšos vārdus, situācija ir sūdīga."
"Pelna uz inflācijas, uz nepamatotas inflācijas rēķina. Paldies!"
"Parasti cilvēki tiek čakarēti joprojām. Kāpēc nevarēja vienoties par to grozu ražotāji kopā ar tirgotājiem? Par ko iet runa? Ne jau par kečupu un šņabi vai kādiem dārgiem konjakiem un ikriem! Runa ir par pamata grozu."
Veikalnieki gan aizstāvas. Gan dati ne līdz galam precīzi, gan vienkārši tāda tirgus situācija.
"Kad sākās likumprojekta apspriešana, mazumtirgotāji neapstiprināja nevienu cenu kāpumu, sākot no pagājušā gada oktobra. Izskanēja ļoti lieli pārmetumi no pārstrādātājiem, ražotājiem. Elektrība cenas, algu pieaugumi, materiālu pieaugumi. Šobrīd, sākot ar janvāra mēnesi un februāri, tā nobīde, visas tās lietas, kas iekrātas, gulstas uz cenām. Tas ir uz marta cenām, aprīļa cenām, un es pieļauju, ka tāda problēma būs arī maijā."
Tirgotāju pārstāvis piebilda, ka arī pašiem veikalniekiem izdevumi auguši.
Savukārt Ekonomikas ministrijā klāstīja, ka mēģina šo visu risināt arī sarunu ceļā un iesaistītie esot tuvu jauna memoranda parakstīšanai, kas situāciju vērsīšot par labu. Tas paredzēšot zemo cenu pārtikas grozu, cenu salīdzināšanas rīku, kā arī vietējās izcelsmes produktu veicināšanu.
Komisijas sēdē Ekonomikas ministriju gan arī tincināja par e-pastiem, kas izsūtīti sabiedrībai ar uzsaukumu pār pārtikas cenu samazināšanu vēl pērna gada decembrī. Kā sūtītājs bija uzrādīts ministrs Viktors Valainis (ZZS).
"[TV3: Mēs esam tagad maijā. Ir 7% inflācija. Kaut kā neizskatās, ka labi esat strādājuši…] Saeimas komisijā iepriekšējo reizi tika dots uzdevums – veikt satversmības riska izvērtējumu. Arī šodien komisijā es vairākas reizes paudu, ka tas ir viens no punktiem, lai mēs varētu virzīties uz priekšu jau ar instrumentiem, kas ietekmēt tirgu tiešā veidā… [TV3: Bet kad tad mazināsies tās pārtikas cenas? Jūs jau, cik ilgi pie šī strādājat.] Cenas samazināsies uzreiz pēc tam, kad būs parakstīts memorands. Tā ir apņemšanās arī no tirgotāju puses."
Konkrēts iecerētā memoranda saturs pagaidām vēl netiek atklāts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
