Skultes gāzes termināļa projektam seši potenciālie investori

Zvejniekciema fonā var redzēt Skultes ostu. Iecerēts, ka jau aiz tās, tālāk līcī, pēc diviem gadiem varētu būt uzbūvēts nacionālas nozīmes sašķidrinātās dabasgāzes terminālis. Tas savukārt ar cauruļvadiem būtu pa tiešo savienots ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.

Ideja par termināli Skultē nav nekas jauns. Enerģētikas nozarē tas bijis vismaz apspriežu temats jau gadu gadiem, jo sevišķi aktuāls tad, kad izgāzās Baltijas valstu centieni vienoties par kopīgu reģionālas nozīmes termināli. Beigās Lietuvieši nolēma, ka nepieciešams pašiem savs, ar simbolisku nosaukumu regazifikācijas kuģim – "Independece" jeb neatkarība.

Kopš tā laika ieceri par termināli Skultē pavadījuši politiski ķīviņi, biznesa interešu cīņas un vietējo iedzīvotāju protesti. Projekta attīstītāji pēdējos gados strādājuši pie ietekmes uz vidi novērtējuma un citām administratīvām procedūrām, bet jaunu elpu visā iedvesa Krievijas iebrukums Ukrainā un tam pakārtotais politiķu pamatīgi pieliktais solis ceļā uz enerģētisko neatkarību no Krievijas.

Septembra beigās Saeima piešķīra nacionālu interešu objekta statusu Skultes gāzes terminālim, kas krietni atvieglo dažādas birokrātiskā lietas, tai skaitā saistībā ar ietekmi uz vidi, būvniecību un zemes īpašniekiem. Projekta attīstītāji, kuri patlaban aizņemti ar platformas inženiertehniskajiem risinājumiem, stāsta, ka lēmums jau devis manāmu grūdienu.

"Pēc šī likuma pat palielinājusies interese no investoriem. Mums bija tāda, ar kuriem iepriekš nebijām runājuši un kuri pēkšņi atlidojuši uz šejieni un vēlas iesaistīties. Mēs neatsakām nevienam, bet turpinām darbu ar tiem, kuriem esam strādājuši visilgāk," saka "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Potenciāli ieguldītāji esot seši, pamatā tepat no Eiropas un arī tādi, kuri paši ir gāzes piegādātāji. Amerikāņu ieguldītāju interese pēdējā laikā apsīkusi, un tie tagad nogaidošā pozīcijā.

Atslēgas aspekts šeit – attīstītāji joprojām sagaida valsts garantijas kaut kādā formā par to, ka potenciālo infrastruktūru tiešām izmantos pēc uzcelšanas. Tā nozīmi akcentējot pēdējie notikumi reģionā. Gan Igaunijā, Paldiskos, gan Somijā, Inko, top termināļi, un bija prognozēts, ka nofraktētais regazifikācijas kuģis dosies pie mūsu tuvākajiem ziemeļu kaimiņiem. Tā gan nebūs, tas pietauvosies pie Somijas krastiem.

Enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis gan mierina, ka nekāda traģēdija tā nav. Svarīgākais, lai kuģis palīdz apmierināt somu patēriņu un viņiem mazāk jācierē uz Klaipēdas termināļa jaudām.

Eksperts uzskata, ka Latvijā pašiem savs terminālis būtu ekonomiski un arī no apgādes viedokļa pamatota izvēle: "Par šo valsts iespējamo līdzdalību… Manuprāt, tā ir apsverama ideja. Vēsturiski jau sākotnēji šis projekts lielā mēra tapa arī ar valsts kapitālsabiedrību iesaistīšanos, izpētes darbiem. Arī palūkojoties uz Lietuvu, mēs redzam, ka šeit ļoti aktīvi politiski iesaistījās, daudz aktīvāk nekā Latvija jebkad to ir darījusi šāda veida infrastruktūras jomā."

Jautājums, protams, uz kādiem nosacījumiem šī iespējamā iesaiste izpaužas. Sašķidrinātās gāzes termināļa projekts ir aktuāls temats arī jaunās valdības veidošanas sarunās. Skaidrs, ka topošās koalīcijas politiķiem būs izšķiroša loma tajā, vai un kā projektu vispār realizēs.

Kā stāsta par enerģētiku atbildīgajā Ekonomikās ministrijā, turpinās darbs, lai valdības uzdevumā mazinātu birokrātiskos šķēršļus projektam, bet tālākais jau vairs nav ierēdniecības rokās.

"Šī diskusija un lēmumi netika pieņemti par šādām garantijām. Ja tādi lēmumi tiks likti galdā, tad skaidrs, ka tas sākotnēji būs politiķu lēmums par to, vai šie izvirzītie nosacījumi, valstij ir akceptējami un pieņemami un vai valsts uz tiem ir gatava parakstīties," teic Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

Politiķu paziņojumos izskanējuši, šķiet, visi iespējamie varianti. Sākot no – termināli, varbūt, nemaz nevajag, beidzot ar to, ka projektu varētu pārņemt valsts.

Sava loma varētu būt arī tam, ka 14. Saeimā nebūs "Konservatīvo", kuri bijuši aktīvākie Skultes termināļa lobētāji un starp kuru ziedotājiem atrodams arī projektā iesaistīta uzņēmēja vārds.