Skultes termināļa projekta nākotne neskaidra; attīstītāji meklē jaunu investoru

Ideja par pašiem savu gāzes termināli Latvijā nav jauna. Sākumā pat Baltijas valstis centās vienoties par kopīgu reģionālas nozīmes infrastruktūras objektu, taču iecere izgāzās. Lietuvieši uzcēla paši savu un deva simbolisku nosaukumu regazifikācijas kuģim – "Independece" jeb neatkarība.

Tomēr savus gadus desmit vismaz Latvijā virmo ideja par nacionālas nozīmes gāzes termināli un biežāk piesauktā iespējamā vieta ir Skultes osta, kas gan tehniski atrodas Zvejniekciemā.

Kas gan gadu laikā nav bijis ap šo projektu. Politiski kašķi, biznesa intrigas, iedzīvotāju protesti. Patlaban joprojām turpinās nu jau pirms daudziem gadiem sāktais ietekmes uz vidi novērtējums, bet jauns spurts iecerei bija Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojoši politiķu centieni pa galvu, pa kaklu sākt domāt, kas notiek ar mūsu gāzes apgādi, vai šī resursa pietiek un kā iegūt patiesu enerģētisko neatkarību no Krievijas.

Pērnruden Saeima piešķīra piešķīra nacionālo interešu objekta statusu Skultes gāzes terminālim, tādējādi atvieglotas dažādas administratīvas procedūrās projekta realizēšanai, savukārt paši attīstītāji ziņoja, ka pastiprinājusies iespējamo ieguldītāju interese.

Attīstītāju ieceres atdūrāsvaldības namā. Ministru kabinets nebija ar mieru sniegt potenciālajam investoram projektā tās garantijas, ko tas no valsts puses sagaidīja.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) norāda, ka prasītas gan finanšu, gan regulatīvas garantijas. Pēdējās saistībā ar Inčukalna gāzes krātuves izmantošanu. Lai gan tās noraidītas, ieceri tik un tā varot realizēt: "Nu, šobrīd jautājums ir darīšanā. Valdība uzskata šo projektu par komerciāli iespējamu projektu, kas konkurē jau starp esošajiem Baltijas reģiona termināļiem."

Attīstītāji gan nepiekrīt ka tās būtu kaut kādas milzu garantijas, prasīts tīri, lai terminālis varētu ieņemt savu vietu tirgū. Patlaban – meklējot kādu investoru, kas būtu gatavs projektu realizēt bez valsts atbalsta, bet skaidrs, ka nevarēs iekļauties termiņos atbilstoši nacionālo interešu objekta statusam.

"Šāda veida investoram, ar ko mēs tagad ceram, ka jau maijā panāksim vienošanos, ir vajadzīga lielāka kapitāla atdeves likme. Ir vairāk riska. (TV3: Vai prasības vairs nav aktuālas?) Protams, ir aktuālas, bet tagad strādājam pie tā, lai tas būtu kā bonuss," saka "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Pēdējā laika daudzi sākuši zvanīt bēru zvanus Skultes termināļa projektam, un šonedēļ temats aktuāls gan politiskajās, gan biznesa aprindās.

"Neredzam nekādus uztraukumus atšķirībā no pagājušās vasaras, kad bija gāzes deficīts un bija mēneši, kad gāze uz Latviju vispār praktiski neplūda. Šobrīd gāze plūst. Protams, jebkuram tirgotājam – jo vairāk ieejas punktu, jo drošāka situācija. Mēs kā gāzes tirgotāji, protams, priecātos, ja būtu vēl kāds pieejas punkts. Bet no ekonomiskā viedokļa tā ir uzņēmējdarbība un tiem, kuri grib investēt naudu, arī jārēķina," stāsta "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Noprotams gan, ka principā valdība ar Skultes termināli savos plānos nerēķinās. Termināļu jauda reģionā jau pārsniedzot patēriņu. Šonedēļ arī noslēgts līgums ar Igauniju par sadarbību dabasgāzes nodrošināšanā krīzes gadījumā. Runa par Paldiskos izbūvēto sašķidrinātās gāzes termināļa piestātni.

"Kā zināms, šobrīd nefunkcionē, bet ir pilnībā sagatavots gāzes piegādēm un nodošanai kopējā tīklā.  Kuģi vajag. Jebkurā gadījumā mēs šobrīd nerunājam, ka šobrīd reģionā iztrūkst infrastruktūra," teic Čudars.

Klimata un enerģētikas ministrs gan norāda, ka varētu izvērtēt Skultes terminālim likumā noteikto termiņu pagarināšanu, lai saglabātu nacionālo interešu objekta statusu.