"Tas bija grūts gads," Gauss komentē "airBaltic" 120 miljonu zaudējumus
Iemesli tam esot vairāki. Daudz apspriestās dzinēju problēmas, kas neļauj lidot ar pilnu flotes jaudu un palielina detaļu nolietojuma izmaksas, procentu maksājumi par dārgo pārkreditēšanos pērn, valūtas kursu svārstības, nostiprinoties dolāram, par kuru lidsabiedrība pērk degvielu.
Arī vajā vispārējā ekonomiskā situācija.
"Tagad mēs jau esam trešajā mēnesī jaunajā gadā. 2024. gads ir mums aiz muguras. Tas bija grūts gads. Mēs saredzam daudz labāku gadu mums priekšā. Mēs turpinām augt. Jūs jau zināt par mūsu lidmašīnu pasūtījumu, mēs šogad augsim."
Pēc būtības gan ilgi ar šādiem rādītājiem dzīvot nevar. Uzņēmumam steidzami jāpiesaista papildu nauda, lai savestu kārtībā finanses. Vairākus simtus miljonu eiro iecerēts iegūt, piedāvājot uzņēmuma akcijas biržā investoriem. Tas nozīmētu, ka valsts vairs nebūs vairākuma akcionārs lidsabiedrībā.
Pašreizējā "airBaltic" finansiālajā situācijā joprojām aktuāls jautājums, vai, kompānijai ejot uz biržu, valsts varētu līdzinvestēt šajā procesā, tādējādi demonstrējot citiem ieguldītājiem, ka vērts to darīt, un parādot, ka valsts stāv aiz savas aviokompānijas. Par to vairākās vēstulēs valdības pārstāvjiem bija rakstījusi "airBaltic" iepriekšējā padome ar Klāvu Vasku priekšgalā. Uz kaut kādām vēstulēm nereaģēja.
Kaut kādas atsevišķas premjerei pat esot iekritušas mēstulēs. Visas šīs jezgas dēļ pie reizes arī Klāvs Vasks un pārējā "airBaltic" padome sakašķējās ar toreizējo satiksmes ministru Kasparu Briškenu. Nu jau abi amatu zaudējuši, personālijas mainījušās, bet jautājums par to, vai valsts varētu atkal ieguldīt nacionālai aviokompānijai "airBaltic", joprojām paliek.
Jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka trešdien, 12. martā, interviju atteica, bet ielika paziņojumu savā "Facebook" kontā.
"Mans kā ministra uzstādījums ir — "airBaltic" jāspēj patstāvīgi augt un jāprot pielāgoties ārējiem apstākļiem. Par uzņēmuma finanšu rezultātiem atbild "airBaltic" valde, un jebkurā gadījumā ir jābūt plānam B un C, kā pārvarēt grūtības. "airBaltic" dod pienesumu Latvijas ekonomikai – savienojamība iedzīvotājiem un uzņēmumiem, darba vietas, tūrisms. Šis ir stratēģiski svarīgs uzņēmums valstij, un tam ir jāattīstās un jāpiesaista privātais kapitāls."
Par iespējamiem valsts ieguldījumiem politiķis gan neko neminēja. "airBaltic" vadība iecerējusi, ka varētu iziet biržā jau tuvākajos mēnešos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
