Uz saturu

Teikmanis: Ar jauno augstskolu finansēšanas modeli samazināsies budžeta vietu skaits

Augstskolas no 2026. gada plānots finansēt citādāk nekā līdz šim. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikamanis TV3 raidījumā "900 sekundes" norāda, ka kopumā jaunais modelis nav peļams, bet riski ir vērā ņemami – budžeta vietu samazinājums un konkrētu speciālistu trūkums nākotnē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Izglītības ministrija nesen iepazīstināja ar jauno augstākās izglītības finansēšanas modeli. Augstskolām domāts maksāt nevis par budžeta vietām, bet gan par absolventiem – proti – par darba rezultātu, nevis par plānu un procesu. Tām arī būšot lielāka iespēja pašām noteikt, kā sadalīt naudu. Galvenais, lai iznākumā būtu sagatavoti valstī vajadzīgie speciālisti.

Andris Teikmanis
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs

"Jauno veidu var atbalstīt, jo tas piedāvā lielāku brīvību pašām augstskolām operēt ar līdzekļiem un iekšēji lūkoties, kuru studiju virzienu vairāk atbalstīt. Vienlaikus tam ir arī problemātiskie aspekti. Risks lielā mērā attieksies uz nākamajām studējošo paaudzēm. Ja naudas nebūs vairāk, studiju vietu izmaksas mazākas nekļūs. Noteikti samazināsies pieejamo budžeta vietu skaits."

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis arī norāda, ka jaunais modelis paredz augstskolām pašām izvēlēties, cik studējošie studēs maksas vietās, cik budžeta un cik ar daļēju maksājumu.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) jau šogad to grasās izmēģināt jauno finansējuma pieeju. Ministrija vēl vērtē, kurās augstskolās to izmēģināt. RTU dos labu priekšstatu par modeļa labajām un sliktajām pusēm, uzskata Teikmanis.

Viens no jaunievedumiem – finansējumu paredzēts piešķirt, par kritēriju ņemot ne vairs studējošo, bet gan absolventu skaitu. Tam var būt savi riski, norāda Teikmanis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Andris Teikamanis
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs

"Tur var rasties riski tajā, ka mēs pēc kāda laika varam attapties, ka kādās jomās mums vairs nav studentu. Ja, piemēram, šobrīd ir skaidrs, ka mēs orientējamies un izglītību, medicīnu, inženiertehniku, informātiku, var gadīties, ka augstskolas var samazināt iekšējo budžetu skaitu humanitāro zinātņu studentiem, lai sasniegtu uzstādītos rezultātus."

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm