Tirdzniecības kari: Latvijas kontekstā vissāpīgāk Trampa tarifi trāpītu kokapstrādei

Tirdzniecības tarifi jeb, precīzāk sakot, ievedmuitas nodevas bija kaut kas, ko redzējām jau pirmajā ASV prezidenta Donalda Trampa pirmajā termiņā Baltajā namā. Pēc būtības tas nozīmē, ka Amerikā kļūst dārgāk importēt konkrētas preces no tām valstīm, kurām piemēroti tarifi.

No vienas puses, protekcionisma politika jeb sava tirgus aizsardzība un spiediens ārvalstu uzņēmējiem attīstīt ražotnes turpat ASV. No otras puses, papildu importa izmaksas ASV komersantiem nogulst uz patērētājiem un veicina inflāciju. No trešās puses, šāda rīcība ierasti izsauc arī atbildes tarifus, globālo tirdzniecību apgrūtinot vēl vairāk. Visbeidzot, no ceturtās puses, daudz diskusiju par to, cik šī tiešām ir Trampa vēlamā ekonomiskās kārtības realitāte un cik diplomātijas runga, ar kuru draudēt, lai panāktu sevi vēlamo citās jomās.

Piemēram, ASV paredzētie tarifi Kanādai un Meksikai tagad jau par mēnesi atlikti, pusēm vienojoties citos sadarbības aspektos. Ķīnai izziņotajos grožos nekas gan nav mainījies, un Pekina jau pavēstījusi par atbildes tarifiem.

Tramps ar ievedmuitas nodevām vairākkārt draudējis arī Eiropas Savienībai, un attiecīgi jautājums – ko tas varētu nozīmēt Latvijai?

Nedz preču importā, nedz eksportā. Pērnā gada 11 mēnešos, par ko apkopota jaunākā statistika, Amerikas Savienotās Valstis nebija starp mūsu desmit lielākajiem tirdzniecības partneriem. Taču turpat netālu viņi bija. Šajos piesauktajos aizvadītā gada 11 mēnešos no Latvijas uz ASV plūda preces par gandrīz pusmiljardu eiro.

Tas kopumā tātad veidoja tikai aptuveni trīs procentus no mūsu kopējā preču eksporta. Daudzus gadus mums ir bijusi pozitīva tirdzniecības dinamika, proti, mēs esam eksportējuši vairāk nekā importējuši no ASV. Savukārt, jau paraugoties uz konkrētām preču kategorijām, kuras mēs vedam uz ASV visvairāk, tur varam atrast dažādas optiskās ierīces un mēraparātus, mašīnas, mehānismus un elektriskās iekārtas, kā arī – visvairāk – koksne un tās izstrādājumi.

Kokrūpniecības federācijā izrāda orientēto skaidu plātni jeb OSB. Šīs un kokšķiedru plāksnes ir tā preces, par kurām tarifi, tā teikt, iesistu visvairāk. Tām noieta tirgus ASV veido vairāk nekā ceturto daļu visa eksporta apmēra, savukārt pārējiem koksnes produktiem krietni pieticīgāk jeb ne vairāk kā 5%. Attiecīgi – visas nozares līmenī tie ir menedžējami apmēri, atsevišķiem komersantiem gan jārēķinās ar lielākām, bet tik un tā, sagaidāms, pārvaramām zobu sāpēm.

"Šie uzņēmumi ietilpst lielākos koncernos, un vienkārši viņiem bijusi, kā saka, koncerna politika tieši Latvijā strādāt ASV tirgum. Vērtējot šos pašus uzņēmumus, es domāju, ka tur, protams, būs izaicinājumi, bet tajā pašā laikā tie nebūs tādi, ka Latvijā izslēgs gaismas," teic Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.

Līdzīgi vēsu prātu mēģina turēt bezvadu datu pārraides iekārtu ražotājā "SAF Tehnika", kam Amerika veido pat 40-50% noieta tirgus. Tiekot veidoti lielāki preču uzkrājumi uz vietas ASV un domāts par partneri, kas varētu uzņēmuma produktus ražot otrpus okeānam.

"Katrai nozarei tur varbūt kaut kādi vieni vai otri argumenti, kādēļ tie tarifi varētu būt vai nebūt ieviesti. Kamēr tie nav, vienīgais, ko tu vari teikt, ir kā "Brālītī un Karlsonā" – "mieru, tikai mieru". Nu, katrā gadījumā dzīve ir jautra. Un es domāju, kad nu nākamie četri gadi būs mums tādi amerikāņu kalniņi," norāda "SAF Tehnikas" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

Tikmēr Latvijas Bankas atzīmē vēl vienu aspektu – lai arī tieša ietekme no tarifiem Latvijas eksportam būtu neliela, mūsu tautsaimniecība tos var izjust arī pastarpināti. Pirmkārt, caur kādiem sadarbības partneriem, piemēram, Vācijā vai Zviedrijā, kuriem piegādājam tikai sastāvdaļas kādam produktam, otrkārt, vispārējas ekonomiskās sabremzēšanās dēļ. Bez skaidriem preču sarakstiem un tarifu specifikas šeit iespējamo skādi pagaidām ļoti grūti lēst.

"Principā tirdzniecības karos reti kad ir tā, ka kāds ir ieguvējs, un globālā ekonomika pilnīgi noteikti nebūs ieguvēji. Nu tāds tas protekcionisms tomēr ir tāds, kas bremzē ekonomisko attīstību. Un vēl jau arī ir tas, ka nu vismaz šajā mirklī, bet nu tā neziņa vienkārši par to, kas notiek uz priekšu un traucē plānot," saka Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Lai arī Tramps vairākkārt draudējis Eiropas Savienībai ar tarifiem, pagaidām vēl nav zināms, kad un kam tieši tos varētu piemērot.