Top mikrouzņēmumu nodokļa regulējums, lai atbalstītu iesācējus biznesā – tas gan radītu lielas izmaksas valstij

Mikrouzņēmuma nodokļa režīmu Latvijā ieviesa 2010. gadā ar ieceri pēc lielās finanšu krīzes veicināt mazo biznesu un legālu nodarbinātību, mazinot ēnu ekonomiku. Sākotnējā likme tikai 9% no apgrozījuma, un augstākajā punktā Latvijā bija reģistrēti pat vairāk nekā 50 000 mikrouzņēmumu maksātāju.

Tam gan bija arī ēnas puses. Šajā režīmā strādājošo sociālās iemaksas jeb, precīzāk sakot, to trūkums, kā arī izmanīgi darboņi šo režīmu izmantoja lielāka biznesa sadalīšanai vairākos un nodokļu optimizēšanai. Mikrouzņēmumi pēc burta, nevis pēc gara.

Gadu laikā plašu sabiedrisku un politisku diskusiju pavadībā režīmam piegrieztas skrūves. Tas nav pilnībā iznīcis, bet padarīts krietni mazāk pievilcīgs. Pašreizējā likme ir 25%.

Savukārt šogad pie politiskā apvāršņa ideja atkal skrūves palaist vaļīgāk tādam pavisam mazajam uzņēmējam-privātpersonai. Saeima jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas attiektos uz fiziskām personām, kuras sniedz pakalpojumus tikai citām fiziskām personām un kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 25 000 eiro.

Treneriem, dārzniekiem, privātskolotājiem, frizieriem, skaistumkopšanas speciālistiem, santehniķiem un citiem būtu iespēja bez liekiem papīru penteriem legāli sniegt pakalpojumus. Banka automātiski, tā teikt, atvilktu 10% nodokli no ieņēmumiem īpašā saimnieciskās darbības ieņēmumu konta.

Par spīti pirmajā lasījumā paustajam atbalstam jau tolaik bija skaidrs, ka dažādām institūcijām bija dažādi iebildumi pret regulējumu.  Tika nolemts izveidot īpašu darba grupa, lai vasarā, kamēr Saeima un Budžeta un nodokļu komisija ir atvaļinājumā, strādātu un meklētu konkrētus risinājumus strīdīgajiem jautājumiem. Pamata iecere joprojām saglabājās – pagūt ieviest jauno režīmu vēl šī Saeimas sasaukuma laikā un no 2027. gada.

Un minētā darba grupa šonedēļ uz parlamentu jau atnesusi ko citu, nekā to, par ko lemts pirmajā lasījumā.  Tas būtu vairs nevis mikrouzņēmuma nodokļa režīms, bet pavisam jauns. Likumā būtu jaunas definīcijas: mazā saimnieciskā darbība un iesācēju mikrouzņēmuma nodoklis. Apgrozījuma griesti samazināti no 25 000 līdz 12 000 eiro gadā jeb 1000 eiro mēnesī.

"Mēs bijām no Finanšu ministrijas ļoti skeptiski attiecībā uz to, ka pēc būtības šai personai vidējā alga varētu būt vidējā alga valstī. Pateikt, ka šādai personai nav sociālās apdrošināšanas iemaksas vai tās ir astoņi procentpunkti, būtu attiecībā uz konkurenci ļoti kropļojoši. Mēs gribam paskatīties, ka tas režīms vispār darbojas. Varbūt tur parādīsies kādi zemūdens akmeņi, ko mēs nezinām. Nodokļu maksātāji mums ir inovatīvi ar humoru saka Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

Tiek lēsts, ka jaunais režīms attiektos tikai uz aptuveni 1000 cilvēku, un iecerētais raisījis neizpratni Tirdzniecības un rūpniecības kamerā.

"Kopumā mēs vispār iebilstam pret to, ka tiek radīts jauns režīms 1000 cilvēkiem. Tas izvairīšanās… Jebkurā gadījumā izdomās kā, bet tas nav adekvāti, tas nav datos balstīts teic Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Skaraine.

Savukārt vēl vairāk jautājumu raisījās pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklāja, kādi viņu pusē varētu būtu izdevumi jauna nodokļa režīma ieviešanai valstī.

"Aplēstās izmaksas sistēmu pielāgošanai, teikšu tā, ir tuvu 400 000. Jā…" konstatē Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Marija Radzjušonaka.

Finanšu ministrijas politiskajā vadībā gan ideju aizstāvot tik un tā, pat ja jaunais režīms izmaksātu piesauktos teju 400 000 eiro un tajā būtu tikai 1000 dalībnieku.

"Ja mēs zinātu, cik tie cilvēki galu galā būs, mēs varētu ļoti labi prognozēt visu, bet šajā brīdī tās ir aplēses. Es ceru, ka būs vairāk. (TV3: Un ja nebūs?) Tad nebūs," stāsta Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (AS).

Cik valsts varētu iekasēt šajā režīmā, ministrijas parlamentārais sekretārs sēdē konkrēti neprognozēja, bet pauda uzskatu, ka minētos teju 400 000 eiro izdotos atgūt. Likumprojekts turpina virzību Saeimā, bet deputātiem plānots atgriezties pie iecerēto izmaiņu lietderības vēl likumprojekta izskatīšanā trešajā lasījumā.