Topošā valsts budžeta prioritāte – drošība

Pēdējās nedēļās koalīcijas politiķi prom no sabiedrības acīm sprieda par to, kā dalīt naudu iekavētajā 2023. gada valsts budžetā. Ceturtdien finanšu ministrs ieskicēja sarunās iespēto.

Vēriens patiesi plašs. Papildu 710 miljonu eiro tēriņi. Vairāk nekā puse šīs naudas paredzēta drošībai, finansējums arī dzīves kvalitātes uzlabošanai, valsts konkurētspējai un izglītībai.

"Redzot šo visu paketi kopā. Gan jau iepriekšējās valdības iebalsotās prioritātes, gan jaunās valdības prioritātes, gan arī Eiropas fondu sekmīgu apguvi, ļauj man teikt, ka esam sagatavojuši pietiekamu paketi ekonomiskās transformācijas nodrošināšanai," saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Šajā kopējā summā ir gan iepriekš piesauktā 215 miljonu eiro fiskālā telpa, ko var sadalīt dažādiem gadskārtējiem izdevumiem, piemēram, algās, gan simti miljonu eiro vienreizējos izdevumus, ko varam, tā teikt, uzlikt uz kredītkartes, bet tas neatspoguļosies mūsu strukturālajā deficītā.

Drošībā finansējums gan aizsardzībai, gan iekšlietām. Pretgaisa aizsardzības sistēmas, jauni ugunsdzēsības transportlīdzekļi un depo katastrofu centri.

Papildu finansējums arī dažādiem minimālo ienākumu pabalstiem, augstākajai izglītībai, zinātnei un pētījumiem, ierēdņu un tiesu darbinieku algām, kā arī kultūrkapitāla fondam.

Pie finansējuma pieauguma tiks arī veselība – gan strādājošo algām, gan pakalpojumu pieejamībai, piemēram,onkoloģijas jomā.

Savukārt satiksmes nozarē nauda atvēlēta sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai, kā arī valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei.

Bēdīgi slavenajām deputātu kvotām nauda neesot iezīmēta. "Budžetā līdzekļi deputātu kvotām nav paredzēti. Tā ir koalīcijas vienošanās, ka valdība šādu priekšlikumu nevirzīs," saka Ašeradens.

Tas, protams, uzreiz negarantē, ka Saeimā deputāti neizdomā darīt citādi.

Piektdien konkrēto piedāvājumu papildu tēriņiem 2023. gadā paredzēts skatīt valdībā. Līdz tam citi ministri TV3 Ziņām atturējās komentēt budžeta sarunas.