Tuvākajos gados "Euribor" likmes varētu pietuvoties 2%

Eiropas Centrālās banka gandrīz pirms diviem gadiem sāka cīņu pret inflāciju, strauji ceļot procentlikmes un bremzējot visa veida ekonomisko aktivitāti. Dabā šīs monetārās politikas skrūvspīles izpaudās dārgākos kredītos – gan jaunos, gan jau esošajos – un to sāpīgi izjuta arī vairāk nekā 100 tūkstošu Latvijas hipotekāro kredītņēmēju.

Šomēnes saņēmām ilgi gaidītas ziņas no Frankfurtes. Ieslēgta atpakaļgaita.

Šis pēdējais likmes samazinājums, lai arī pozitīvas ziņas kredītņēmējiem, tomēr tūlītēju efektu nenesīs. Tas tāpēc, ka finanšu tirgi to jau sagaidīja un pēc būtības bija "EURIBOR" jau iecenojuši. Varam redzēt, ka "EURIBOR" 12 mēnešu likmes cenas līkne jau pērnā gada nogalē saruka aptuveni par pusprocentpunktu – no apmēram 4% līdz aptuveni 3,6% un tā tālāk visu gadu ir turējies, un, ņemot vērā, ka tiešām šīs sagaidāmās monetārās politikas izmaiņas jau bija iecenotas, arī ir iemesls, kāpēc šim pēdējam lēmumam nekādas milzu dinamikas nebija.

Savukārt šeit jau varam redzēt, ko finanšu tirgi sagaida attiecībā uz nākotni, kas notiks gan ar centrālas bankas likmēm, gan ar EURIBOR. Tas, ko varam redzēt, ka tuvākajos gados tām vajadzētu sarukt un sasniegt divus, divarpus procentus. Taču tas, kas vēl uzskatāmi redzams, ka finanšu tirgi patlaban neprognozē, ka pārredzamā nākotnē mēs varētu atgriezties pie negatīvām EURIBOR likmēm, kā tas bija daudzus gadus.

"Vai gaisma tuneļa galā?" ar šādu pamata vēstījumu šodien Latvijas Bankā sprieda, kā lai panāk pagātnes kļūdu neatkārtošanos.

Mārtiņš Bitāns

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks

"Zemo procentlikmju laikmets, iespējams, daudziem Latvijas iedzīvotājiem vispār palika nepamanīts. Procentlikmes centrālā banka samazināja, bet kredītlikmēs tas diez ko neatspoguļojās. Mēs ceram un visi priekšnoteikumi ir tam, lai šoreiz viss būtu savādāk un katrs iedzīvotājs un arī uzņēmums sajustu daudz jūtamāk šo likmju samazinājumu."

Diskusijā ne visi gan piekrita, ka visi priekšnoteikumi ir tam, lai šoreiz būtu citādi. Procentlikmju samazinājums nozīmē lētākus kredītus arī komersantiem un lielāku ekonomisko aktivitāti gan vietējā tirgū, gan citviet, kas īpaši svarīgi mūsu lielajām eksporta nozarēm. Tajā pašā laikā banku kredītu pieejamība kā tāda joprojām esot problēma, jo sevišķi reģionos, un tautsaimniecība nes dziļas rētas no lielās finanšu krīzes. Augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, liela piesardzība, pat bailes ekonomikā vispār.

"Kad tur Fukušimā notika tā nelaime, visa vadība klanījās, atvainojās, raudāja. Jūs esat redzējuši, ka kopš 2008. gada kāds no atbildīgajiem būtu kaut ko tādu izpildījies. Es neatceros. Kopš tā laika jau nekā laba nav bijis," norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes loceklis Edgars Šīns.

"Bankas noteikti neapkalpo sīkos uzņēmumus laukos. Es domāju, ka "Swedbank" no savas skaistās mājas Ķīpsalā ļoti grūti apkalpot Balvos sīkuzņēmēju. Vienkārši pašizmaksa ir ļoti augsta. Lai "Swedbank" varētu novērtēt,viņiem ir jāvelta lieli resurrsi, mēģinot izprast, kas notiek Balvos," saka ekonomists, "Primekss" valdes priekšsēdētājs Jānis Osļejs.

Bankas pārstāve gan akcentēja, ka arī reģionos kreditēšana notiek, taču kopumā arī pašu uzņēmēju aktivitāte Latvijā vēl nav modusies: "To, ko mēs redzam kustēšanos, tā ir Igaunija, tā ir Lietuva, kur Lietuvā nekas īsti pat apstājies nebija. Igaunijā mēs redzam, ka viņa sāk redzēt to gaismu tuneļa galā un sāk aktīvāk arī domāt par investīcijām. Latvijā mēs vēl drusciņ nogaidām, un līdz ar to ir cerība, ka mēs tomēr beigsim gaidīt, notrausīsim putekļus no investīciju projektiem un domāsim par to nākotnes izaugsmi."

Nākamā Eiropas Centrālas bankas padomes sēdē, kurā potenciāli varētu lemt par tālāku likmju samazinājumu gaidāma jūlijā.