Uz diviem gadiem iesaldē valsts uzņēmumu vadītāju atalgojumu
Saeima pieņēma likuma grozījumus, kas uz diviem gadiem iesaldēs valžu un padomju atalgojumu valsts uzņēmumos. Tāpat Ministru kabinetam tiks dots uzdevums noteikt skaidrākus kritērijus atalgojuma apmēra noteikšanai un pārskatīšanai.
Opozīcija uzskata, ka šie grozījumi nemainīs neko būtisku. Opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) debatēs akcentēja "airBaltic" vadītāju Martinu Gausu, kurš pagājušajā gadā nopelnīja 830 000 eiro, un, pieņemot šos grozījumus, viņa atalgojumu varētu par 2,6% palielināt. Tie ir vairāk nekā 20 000 eiro, uzsvēra Vitenbergs. Likumprojekts paredz, ka atlīdzības palielinājums par 2,6% ir iespējams, ja atalgojums nav palielināts pagājušajā gadā.
Nacionālās apvienības (NA) deputāti bija iesnieguši vairākus priekšlikumus, tostarp nosakot, ka valdes priekšsēdētājs var strādāt tikai vienā kapitālsabiedrībā. Opozīcijas deputāti debatēs uzsvēra, ka ir jāmaina kopējā valžu un padomju sistēma, jo patlaban vairāki cilvēki ir "profesionāli padomju sēdētāji", kuri pilda valdes locekļa amatus vairākos uzņēmumos.
"Nav iespējams koncentrēties un pilnvērtīgi veikt darbu, ja tu ieņem daudzās padomēs, valdēs amatus, un tur droši vien arī interešu konflikti novērojami," sacīja NA deputāts Artūrs Butāns.
Tiks izstrādāta jauna sistēma, lai efektīvāk vadītu valsts un pašvaldību uzņēmumus, un uzsvars tiks likts uz ilgtermiņa mērķiem, kā arī publiskās informācijas sniegšanu par atalgojumu.
Iniciatīvu par valsts uzņēmumu valžu atalgojuma iesaldēšanu Saeimā iesniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Prezidenta piedāvājums paredzēja uz diviem gadiem apturēt valdes un padomes locekļu atlīdzības pieaugumu tajās kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības līdzdalības apmērs ir 100%. Tāpat grozījumi paredzēja, ka gadījumā, ja šajās kapitālsabiedrībās vismaz 80% ieņēmumu veido publiskais finansējums, tad atlīdzība valdes un padomes locekļiem nedrīkst pārsniegt 80% no atlīdzības privātajā sektorā.
Rinkēviča likumprojekts neparedzēja atlīdzību iesaldēšanu tajās kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai pašvaldībai ir tiešā izšķirošā ietekme jeb pieder vairāk nekā 50% no akcijām vai kapitāla daļām. Pašlaik spēkā esošais likums un ar to saistītie Ministru kabineta noteikumi arī neregulē šādu valsts kontrolēto kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļu mēneša atlīdzību. Tādēļ vairākus priekšlikumus likumprojektā iesniedza Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), jo, viņasprāt, ilgtermiņā ir nepieciešami stingrāki un skaidrāki nosacījumi, kā atlīdzība tiek noteikta visu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību valdēs un padomēs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
