Uzņēmumi optimistiski par investīcijām, taču sūdzas par prasmēm un enerģijas cenām

Aprīlī svinīgi durvis vēra jaunais Eiropas Investīciju Bankas birojs Rīgā. Šī institūcija jau bija kreditējusi lielus projektus Latvijā, kopumā pat vairāku miljardu vērtībā, bet šādi EIB pauda apņēmību padziļināt savu klātbūtni mūsu ekonomikā.

Šonedēļ bankas pārstāvji aicināja kopā politkas veidotājus un citus iesaistītos, lai iepazinātinātu ar savu nu jau tradicionālo ikgadējo ieguldījumu aptauju, kurā piedalās aptuveni 12 tūkstošu uzņēmumu, apmēram 400 no Latvijas. Kā izrādās, izceļamies.

Kopumā raugoties, pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kuri aizvadītājā gadā veikuši ieguldījumus, pie mums tie bija 75%. Lai arī šeit atpaliekam no Eiropas Savienības vidējā rāditāja, to pārsniedzam inovācijās. Proti, 45% no investīcijām bijuši jaunos produktus, procesos vai pakalpojumus.

Tāpat izceļamies nākotnes gaidās. Latvijā būtiski pieaudzis to uzņēmumu īpasvars, kuri plāno investīcijas nevis, piemēram, veco iekārto aizstāšanā, bet gan darbības paplašināšanā. Pat 40%, atkal pārsniedzot bloka vidējo rādītāju. GRAFIKA

Uzklausot šos rezultātus, patīkamu izbrīnu neslēpa arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV): "Pārsteidzoši spēcīgs investīciju optimisms. Tas ir ļoti svarīgi. Mūsu ekonomikā bija iestājusies stagnācija. To varēja dabīgi izskaidrot ar ģeopolitiskajām norisēm. Tagad redzam, ka uzņēmumi tomēr kaut kā tic Latvijas, Eiropas Savienības un NATO politikai. Ka mūs aizstāvēs. Uzņēmumi sāk ticēt šīm tirgum un tā izaugsmei."

Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka atliek tikai salikt rokas klēpī un gaidīt. Uzņēmumi arī uzskaitījuši virkni lietu, kas uzskatāmas par ieguldījumu kavēkļiem. Darbaspēka nepietiekamās prasmes, augstās enerģijas cenas, tā pati šogad tik daudz piesauktā birokrātija.

Līdzīgi secinājumi no ārvalstu investoriem, kuri pievienojas, ka arī augstā nenoteiktība joprojām ir faktors

"Investīciju vide kļūst pievilcīgāka. Tā uzlabojas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, bet mēs joprojām redzam arī šo nenoteiktību. Tas izraisa tādu efektu, ka šī valsts izksatās pievilcīgāka tālākām ārvalstu investīcijām, bet tās vēl nenotiek," pauž Ārvalstu investoru padomes valdes priekšsēdētājs Reinholds Šneiders.

Mazākā mērā, bet Latvijas uzņēmumi runā arī par finansējuma pieejamību. Daudzi izmanto paši savu naudu izaugsmei, bet aptuveni puse joprojām dodas pie bankām un izskan arī sūdzības par lielām aizņēmumu izmaksām.

Par to daudz runājuši arī kredītestāžu pārraugi. Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts "tv3.lv" raidierakstā "Piķis un Ģēvelis!" ieskicē, ka pēdējos gados tas bijis izteikti problemātiski.

"Vēl pat relatīvi nesen [bijām] tādā absurdā situācijā, ka mums ir ļoti labi kredītu kvalitātes rādītāji, uzņēmumu finansialā situācijā gadu no gadiem ir uzlabojusies. Mājsaimniecību parāda līmenis ir zemākais eiro zonā. Viss OK, bet mums joprojām ir augstākās procentu likmes un uzņēmēmumiem ķīlu paprasa divreiz vērtīgāku nekā kredītu. Es negribu lietot vārdu lombards, bet savā. būtībā iedod mazāk nekā paņem," pauž Vilerts.

Latvijas Bankā akcentē, ka tagad gan noticis pagrieziena punkts kreditēšanā Latvijā un šī joma sākusi strauji augt.