Vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda modelis varētu mainīties? Finanšu ministrijai ir piedāvājums

Tipiski pašvaldību kases Latvijā piepilda dažādi avoti. Lielākā daļa ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. 78% no tiem centrālā valdība sadala vietvarām atbilstoši iedzīvotāju deklarētajai dzīvesvietai.

Pilsētu un novadu maciņos ierasti nozīmīgas pozīcijas ir arī mērķdotācijas no valsts budžeta, piemēram, fondu projektiem vai skolotāju algām, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi. Attiecībā uz tiem vietējā vara var piemērot atlaides.

Virsū tam visam vēl uzlikts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds. Aprēķini krustu šķērsu sarežģīti, bet pēc būtības tas nozīmē, ka turīgākas pašvaldības, faktiski galvaspilsēta un Pierīga, piesubsidē pārējās vietvaras Latvijā. Par aptuveni 200 miljoniem eiro gadā. Kas interesanti, piemēram, arī ekonomiski jaudīgie Līvāni, Smiltene, Valmiera un Liepāja arī saņem dotācijas no finanšu izlīdzināšanas fonda.

Pašreizējais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis ir spēkā jau labu laiku. Aptuveni tikpat ilgi, cik ēku Vecrīgā, Torņa ielā, tās atjaunotajā veidolā, rotā dekoratīvā siena ar Latvijas novadu un pilsētu ģerboņiem. Sistēma ir faktiski "nekustināta" 10 gadus.

Tagad Finanšu ministrija piedāvā izmaiņas. Pārskatīti pašas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas koeficienti un aprēķins, nekustamā īpašuma nodoklis vispār vairs neiekļautos šajā sistēmā un attiecīgie ieņēmumi paliktu tikai konkrētajā vietvarā, arī šādi tādi papīru penteri atviegloti.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) par galvenajām ieguvējām piedāvātajā modelī sauc trūcīgākās pašvaldības, piemēram, vietvaras austrumu pierobežā.

Uz TV3 Ziņu norādi – izklausās, ka būs zaudētāji šajā sistēmā, Ašeradens saka: "Man nepatīk tas vārds "zaudētāji". Jā, Pierīgas ienākumu temps būs nedaudz lēnāks nekā vecajā sistēmā, bet noteikti būs daudz reižu ātrāks mazajām pašvaldībām. Tāpēc jau mēs maksājam nodokļus. Mēs ar nodokļiem palīdzam tiem, kuriem iet grūtāk. Tā ir tā pati sistēma."

Jaunais modelis vēl neparedz neko konkrētu attiecībā uz gadiem diskutēto iespēju sadalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus ne tikai pēc dzīves, bet arī pēc darbavietas, taču idejiski durvis tam pavērtas.

"Jā, tur ir liels pieprasījums no uzņēmējiem un arī no Rīgas. Rīgas mērs vakarā skatās pa logu, kā visi viņa nodokļi "aizbrauc" pa Vanšu tiltu projām. Es esmu devis rīkojumu Valsts ieņēmumu dienestam, lai veidotu darbavietas uzskaites sistēmu pēc adreses," norāda Ašeradens.

Pēc tam, kad šādi dati būs apkopoti, tad jau varētu arī tālāk lemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadali.

"Summa jau nemainās no saskaitāmo kārtības. To mēs zinām jau labu laiku," vērš uzmanību Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

Pašvaldību savienībā uzsver, ka jaunajā modelī ir būtiski domāt par lielāku valdības līdzdalību pilsētu un novadu finansēšanā. Citiem vārdiem sakot, stumdot šurpu turpu nemainīga izmēra naudas kaudzi kādam vienmēr beigās vienkārši paliks mazāk banknošu.

"Protams, tam gan visi piekrīt, ka jārada jauns mehānisms, tāds, kas atkal vienus 10 gadus būtu aktuāls un strādātu. Ar skaidru skatu nākotnē. Viennozīmīgi, nedrīkst pazaudēt Rīgas un Pierīgas attīstību, šo vilkmi nedrīkst pazaudēt un arī jāredz visa valsts kopumā, tai skaitā austrumu pierobeža," pauž Kaminskis.

Savukārt ilggadējais reģionu ekonomikas pētnieks Pēteris Strautiņš uzsver, ka nevajadzētu dramatizēt Finanšu ministrijas piedāvājuma nozīmi. Tas radikāli nemainīs pasauli, kurā dzīvojam. Daudz plašāks faktoru loks nosaka pašvaldību sekmes vai neveiksmes.

"Šī ir viena no ilgākajām diskusiju tēmām, kāda vispār bijusi ekonomiskajā politikā un kaut kādā ziņā pat viena no bezjēdzīgākajām. Nevis tāpēc, ka tā tēma nav svarīga, bet tur ir mazas iespējas kaut ko mainīt," saka Strautiņš.

Piemēram, pieminētais nekustamā īpašuma nodoklis tāpat ir tikai aptuveni desmitā daļa no pašvaldību ieņēmumiem. Lielākā daļa tomēr ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, savukārt sadale starp dzīves un darba vietu pamatā pārceltu naudu no Pierīgas uz galvaspilsētu, potenciāli nākot par labu arī pilsētām, kas ir tā sauktā baranku novadu centrā, piemēram, Liepājai, ap kuru plešas Dienvidkurzemes novads.

"Vai to vajag darīt? Varētu teikt, ka Pierīga bagāta – laba demogrāfija, augstas algas. Lai viņi palīdz uzturēt Rīgas infrastruktūru. Kaut kādā ziņā tur ir sava jēga, bet arī šīs Pierīgas pašvaldības nepeldas naudā. Tām nereti ir Latvijā eksotiska problēma – augošs iedzīvotāju skaits," teic Strautiņš.

Tas savukārt potenciāli prasot jaunas skolas, bērnudārzus, ceļus, ūdensvadus, utt..

Par visiem iecerēto pārmaiņu aspektiem interešu cīņas vēl turpināsies. Finanšu ministrija atturējās prognozēt, kad jauno piedāvājumu varētu skatīt valdībā.