Vai pensijas vecumu paaugstināsim līdz 70 gadiem? Eksperti norāda uz citu problēmu

Baltijas finanšu centra direktore Kristīne Dambe "tv3.lv" stāsta, ka modelis sasaistīt pensionēšanās vecumu ar paredzamo mūža ilgumu nav nekas jauns.

Līdzīga sistēma jau ieviesta vairākās Eiropas valstīs, tostarp Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Igaunijā. Tā pamatā ir ideja, ja cilvēki dzīvo ilgāk, viņiem arī ilgāk jāpaliek darba tirgū, pretējā gadījumā pensiju sistēmai rodas arvien lielāks finansiāls slogs.

Dambe norāda, ka šādu lēmumu mērķis nav piespiest cilvēkus strādāt līdz sirmam vecumam, bet gan saglabāt līdzsvaru starp darba mūžu un pensijā pavadīto laiku.

Automātisks mehānisms, lai politiķiem nebūtu jālemj

Daudzās valstīs pensionēšanās vecuma sasaistīšana ar mūža ilgumu kalpo arī kā veids, kā izvairīties no lēmumiem, kas pakļauti lielam politiskajam spiedienam.

Pensionēšanās vecuma celšana Eiropā regulāri izraisa protestus un sabiedrības neapmierinātību. Tāpēc vairākās valstīs ir ieviesti automātiski mehānismi, kas pensionēšanās vecumu koriģē atbilstoši statistikas datiem, nevis politiķu balsojumiem.

"Daudzas valstis ieviesušas automātisku sasaisti starp pensionēšanās vecumu un paredzamo dzīves ilgumu. Saprotot, ka ir nepieciešams depolitizēt šo lēmumu. (..) Citādāk šāda veida lēmumus ir politiski ļoti grūti – tā ir politiskā pašnāvība," norāda Dambe.

Pensionēšanās Latvijā

Lai gan demogrāfiskās problēmas Latvijā ir tikpat nopietnas kā daudzviet Eiropā, eksperti uzskata, ka tuvākajā laikā pensionēšanās vecuma paaugstināšana nav gaidāma.

"Luminor" bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš "tv3.lv" norāda, ka Latvijas pensiju sistēmā jau darbojas cits mehānisms, kas ļauj kontrolēt izmaksas. Ja citās valstīs nākas domāt par pensionēšanās vecuma celšanu, Latvijā sistēma pakāpeniski samazina nākotnes pensiju attiecību pret darba algām.

Strautiņš skaidro, ja pasliktinās demogrāfiskā situācija un pensionāru kļūst vairāk nekā strādājošo, jāmainās vienai no trim lietām: pensijām jāatvēl lielāka naudas daļa no valsts budžeta, jāpalielina pensionēšanās vecums vai jāsamazinās pensiju apjomam attiecībā pret algām.

Kā norāda Strautiņš – Latvijā darbojas tieši trešais princips.

Noskaties arī: Latvijas demogrāfija iezīmē drūmu ainu pensijām, taču politiķiem trūkst izpratnes

Risks nav pensionēšanās vecums, bet gan veselība

Dambe norāda, ka Latvijā diskusijai nevajadzētu koncentrēties tikai uz pensionēšanās vecumu.

Latvija joprojām ievērojami atpaliek no Ziemeļvalstīm veselīgi nodzīvoto gadu ziņā. Daļa cilvēku, sasniedzot 65 gadu vecumu, jau saskaras ar nopietnām veselības problēmām, kas apgrūtina pilnvērtīgu darbu.

"Latvijā vienkārši tā brutāli paaugstināt pensionēšanās vecumu, nedomājot par to, vai cilvēki vispār reāli veselības dēļ var turpināt strādāt pilnvērtīgi, tā ir skatīšanās uz daļu no bildes. (..) Kamēr mēs nesakārtosim veselības sistēmu, veselības aprūpi, preventīvo veselību, tikmēr mums ir pāragri par šo domāt," uzsver Dambe.

Pensionēšanās vecums neaugs. Strādāšana gan.

Baltijas finanšu centra veiktais pētījums rāda, ka pensijas ir zemas, tāpēc 41,7% Latvijas pensionāru ir pakļauti nabadzības riskam un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Lai gan eksperti pauž, ka tuvākajā desmitgadē pensionēšanās vecuma celšana Latvijā nav īpaši ticama, tas nenozīmē, ka cilvēki varēs pilnībā paļauties uz valsts pensiju.

Eksperti norāda, ka sistēmas ilgtspēja lielā mērā tiek nodrošināta uz mazāku pensiju rēķina.

Faktiski tas jau notiek. Arvien vairāk senioru pēc pensionēšanās turpina darba gaitas.

"Luminor" banka atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem norāda, ka Latvijā pensijas vecuma iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaugusi. Pērn darba gaitas turpināja 26,2% jeb vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju vecumā no 65 līdz 74 gadiem.

Salīdzinājumam, 2011. gadā šajā vecuma grupā strādāja vien 9,8% iedzīvotāju. Vienlaikus Latvija izceļas arī ar salīdzinoši augstu pensionāru darba intensitāti. "Eurostat" dati rāda, ka vecuma pensijas saņēmēji Latvijā vidēji strādā 35 stundas nedēļā, kas ir ievērojami vairāk nekā Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīs, kur pensionāri parasti strādā 20 līdz 26 stundas nedēļā.

Dambe uzsver, ka nākotnē šī tendence, visticamāk, tikai pastiprināsies. Nevis tādēļ, ka sistēma to pieprasīs, bet tādēļ, ka pensijas būs pārāk mazas.