Vai valsts savus ieguldījumus "airBaltic" norakstījusi zaudējumos? Ministri beidzot sākuši skaidrot lēmuma būtību

Valdība piektdien aiz slēgtām durvīm nolēma, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts par 571 miljonu eiro, ko novirzīs iepriekšējos gados uzkrāto zaudējumu segšanai. Kā skaidro lidsabiedrībā, tas nepieciešamas, lai "airBaltic" censtos padarīt pievilcīgāku iespējamiem investoriem, gatavojoties uzņēmuma akciju pirmreizējai kotēšanai biržā. Lidsabiedrībā to sauc par "grāmatvedības procesu".

"Protams, teiksim, šis kapitāla jautājums izskatās… Izskatās, kā teikt, tās summas ir lielas, bet pēc būtības uzņēmuma vērtība atkarībā no šī kapitāla nemainās. To cenu noteiks tirgus," saka "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Vairāk nekā pusmiljarda "norakstīšana" radījusi bažas, vai visu šo naudu valsts neatgriezeniski zaudējusi. "airBaltic" izpilddirektors skaidro, ka valsts lidsabiedrībā ieguldījusi 526 miljonus eiro, bet vairāk nekā 400 miljoni atgūti netieši – kā samaksātie nodokļi.

"Tāpēc atlikusī summa no nodokļu maksātāju naudas un valdības ieguldījumiem, kas nav atgūta, ir ap 100 miljoniem. Bet, jāņem vērā, ka lidsabiedrība iekšzemes kopproduktu gadā papildina par vairāk nekā miljardu eiro," stāsta "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Arī satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) ieskatā ieguvumi valstij no "airBaltic" pārsniedz tos simtus miljonu, ko valdība ieguldījusi uzņēmumā.

"Uzņēmums ar savu darbību tiešā un netiešā veidā ir atnesis pozitīvu atdevi šai darbībai. Protams, ka mēs no šodienas perspektīvas nevaram novērst tos zaudējumus, kas ir radušies pirms 15 gadiem, un tos zaudējumus, kas radās kovida laikā. Bet tāpēc, ejot uz IPO, valde un padome, realizējot savu biznesa plānu, meklē iespējas piesaistīt kapitālu, lai uzņēmums varētu tālāk attīstīties," klāsta Briškens.

Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) lēš, ka neatgūstami ir vairāki simti miljonu, ko valsts ieguldīja, lai "airBaltic" glābtu no bankrota kovida laikā.

Uz jautājumu, vai tas, ka "airBaltic" kapitāls ir samazināts par 571 miljonu, nozīmē, ka valsts ieguldījumi ir norakstīti zaudējumos, Ašeradens atbild: "Var arī tā uz to skatīties, bet es aicinātu tā nedarīt. Kopumā mēs redzam, ka "airBaltic" ir izvēlējies biznesa stratēģiju augt ļoti ātri. Tāda izaugsme maksā, un es domāju, ka nav pareizi, ka šādu straujas izaugsmes biznesu finansē valdība."

"Mēs pārejam nākamajā pakāpē. To finansēs privātie investori, un ļoti ceru, ka tas izdosies. Vairāk nekā 300 miljoni bija kovida laika nauda. Un neviena no Eiropas aviokompānijām īsti nav atdevusi valdībām kovida laika naudu. Ja mēs skatāmies, 300 miljoni – tā ir relatīvi… tā nav maza investīcija, ja mēs skatāmies no nodokļu maksātāju naudas. Bet, ja mēs skatāmies uz kompāniju, kura aug, tā, manuprāt, ir adekvāta izmaksa," turpina Ašeradens.

Lai gan vairāk nekā pusmiljardu eiro vērto lēmumu valdība pieņēma jau piektdien, pēc slēgtās sēdes par to netika bilsts ne vārda. Publiski tas kļuva zināms vien vakar un tikai tāpēc, ka par to liecināja ieraksts vietnē "Firmas.lv".

Tas rada jautājumu, vai šāda saziņa ar sabiedrību par tik būtiskiem lēmumiem ir pieņemama? "Vienmēr var informēt detalizētāk, labāk skaidrot. Un man žēl, ka varbūt tas skaidrojums nāca mazliet vēlāk, nekā tas varbūt būtu bijis sagaidāms," norāda premjere Evika Siliņa (JV).

Bet par nozari atbildīgais ministrs Briškens atzīst, ka pieļauta kļūda komunikācijā ar sabiedrību, ka turpmāk no tā jāizvairās, lai nekaitētu gaidāmajai "airBaltic" akciju pārdošanai: "Noteikti varēja labāk. Jā, es piekrītu, ka, iespējams, piektdien varēja būt plašāka informācija."

Lēmums par pamatkapitāla samazināšanu arī raisījis jautājumu, vai kādam jāuzņemas atbildība par vairāk nekā pusmiljarda eiro "norakstīšanu".

"Protams, to vienmēr var vērtēt un šādu jautājumu var uzdot. Raugoties šobrīd no tāda ekonomikas aspekta, es gribu teikt, mums ir aviokompānija, kas nodrošina pietiekami lielu IKP sadaļu," saka Ašeradens.

"Šobrīd valde un padome nes pilnu atbildību par šī biznesa plāna realizāciju," norāda Briškens.

Akciju sākotnējā piedāvājumā "airBaltic" vēlas piesaistīt 300 miljonus eiro. Lidsabiedrībā valstij līdz šim piederēja nepilni 98% akciju. Pēc kotēšanas biržā plānots saglabāt 25% plus vienu akciju. Tas valdībai ļautu bloķēt pārējo akcionāru lēmumus, ja tie neatbilstu valsts interesēm.