Valdība met kažoku uz otru pusi un gatavojas ārpuskārtas aizņēmumiem aizsardzībai

Valdība tomēr met kažoku uz otru pusi un gatavojas ārpuskārtas aizņēmumiem aizsardzības finansēšanai. Ekonomisti brīdina, ka dzīve uz parāda neizbēgami novedīs pie nodokļu celšanas.

Latvijā politiķi jau ilgi nemīl dzīvot diži taupīgi. Kopš iestājāmies Eiropas Savienībā (ES) neviens budžeta gads nav noslēdzies bez deficīta. Tātad izdevumi vienmēr pārsnieguši ieņēmumus, un tā tas turpinās joprojām.

Pastāvīgā dzīvošana ar budžetu deficītu pamatīgi palielinājusi valsts parādu. Tas milzu kāpumu jau piedzīvoja pandēmijā, kad vērienīgās atbalsta programmas finansēja uz kredīta, bet viss turpinās joprojām. Tagad jau sagaidāms, ka šķērsosim arvien jaunas rekordu un robežšķirtnes attiecībā uz mūsu valsts parādu. Prognozēts, ka šogad tas pirmo reizi sasniegs 20 miljardu eiro, savukārt turpmākos gados ierasti izmantotais rādītājs – parāda apmērs pret kopējo ekonomikas izmēru jeb iekšzemes kopproduktu pārsniegs 50% atzīmi.

Visa sāls ir tajā, kā mēs atdodam savas parādus. Mēs tos pārkreditējam. Paņemam jaunu aizņēmumu, lai atdotu esošo, bet pēdējos gadu centrālo banku monetārā politika padarījusi dzīvošanu, tā teikt, uz krīta arvien dārgāku. Vēl 2023. gadā par to, ko sauc par parāda apkalpošanu jeb faktiski procentmaksājumos, Latvija tērēja aptuveni 290 miljonus eiro. Šogad jau 555 miljonus eiro, nākamgad 640 miljonus, 2029. gadā prognozēts, ka tie būs 830 miljonu. Un tie nav kaut kādi tehniski grāmatvediski cipariņi budžeta bilances ailēs, tie ir faktiski izdevumi, daudzi simti miljonu eiro, ko tērējam nevis ceļiem vai policistu algām, vai drošībai, bet tikai mūsu parādam.

Šonedēļ kāds jauns pavērsiens. Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un vēl vairāk nekā 10 valstu vērsās Eiropas Komisijā, prasot aktivizēt izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai bez kādām sankcijām vai īpašas Briseles uzraudzības. Faktiski ļaut turpmākajos gados kāpināt deficītu vēl vairāk – virs noteiktajiem griestiem 3% no IKP.

Tas gan nesaskan ar valdības vēl pērn lemto. Šā gada budžeta sagatavošanā koalīcija, lāpot caurumu naudas plānā, nolēma pirmo reizi pēc būtības grozīt pirms vairāk nekā 10 gadu pieņemto Fiskālās disciplīnas likumu, tur noteiktos taupības grožus padarot vaļīgākus. Vienlaikus valdošie solījās izbeigt tā sauktos vienreizējos izdevumus, kad par atsevišķām vajadzībām faktiski maksāja, bet neuzskaitīja deficītā. Tika nolemts arī pieaugušos aizsardzības tēriņus finansēt, tā teikt, normālā kārtībā. Šādas vajadzības vienkārši esot jaunais normālais, nevis kaut kas ārkārtējs.

TV3 Ziņas: Neizskatās, ka ilgi esam noturējušies ar to apņēmību.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV): Tā mēs varētu to vērtēt. Tas, kas pamainīja situāciju. Mums saskaņā ar jaunajiem NATO plāniem, kas jāapstiprina Hāgā 24. un 25.jūnijā Jāņos, ir būtiski jāpalielina aizsardzības izdevumi.

TV3 Ziņas: Straujāk, nekā pērn domājām?

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV): Straujāk nekā pērn, protams. No finansējuma līmeņa 3,5% mēs pārejam uz 5%.

Ministrs klāsta, ka turpmākajos gados vēl 400-500 miljonu eiro jāiegulda aizsardzībā. Būšot gan uzmanīgi ar šo atkāpi, vienlaikus domāšot par būtisku izdevumu mazināšanu. Aicinājums uz prātīgumu izskan arī Eiropas Komisijā.

Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Valdis Domobrovskis (JV) norāda: "Šie fiskālās ilgtspējas riski ir jāņem vērā. Protams, Latvijas valsts parāds joprojām ir zem 60% no IKP robežas, kas ir Eiropas kritērijs. Mums šajā situācijā vienkārši šie dažādi riski ir jāsabalansē."

Ekonomisti vēl gluži trauksmi neceļ. Eiropas Savienībā tāpat esam, tā teikt, zemajā galā ar sava parāda izmēru, taču brīdina, ka  mēģinājumi vēlāk atkal līdzsvarot ieņēmumus un izdevumus budžetā, ļoti ticami, var beigties ar nodokļu celšanu.

Gundars Bērziņš

ekonomists, Latvijas Universitātes rektors

Noteikti ir jāskatās uzmanīgi, jo mēs strādājam ekonomikā, kurā parādi ir jāatdod. Mēs nevaram tos neatdot, un īpašu uzraudzības režīmu ilgtermiņā mēs arī nevēlamies. Ir vairāki riski, kas izriet no šīs aizņemšanās. Risks, kas saistīts ar nodokļu paaugstināšanu ilgtermiņā.

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda: "Mēs nevaram turpināt visu laiku dzīvot ar budžeta deficītu lielāku par trim procentiem. Tas ir ceļš uz nekurieni. Jā, nedaudz palielināt parādu ir OK, bet tad jautājums, ko mēs darām tālāk. Viens ir tas, par ko plaši spriež, ka mēs efektivizēsim, samazināsim valdības izdevumus. Ļoti labi. Cerams, ka tā arī būs, ber mēs ticēsim tad, kad to redzēsim, vai ne? Visticamāk, mēs arī no augstākiem nodokļiem diez vai varēsim izvairīties."

Visticamāk, tas gan esot turpmāko gadu, nevis kāds tūlītējs jautājums.