Uz saturu

Valdība un vietvaras vienojas par budžetu; situācija Valkā draud izvērsties finanšu krīzē

2025. gada 6. oktobrī 19:22

Valdība šodien bez asiem publiskiem strīdiem panākusi vienošanos ar pašvaldībām par nākamā gada valsts budžeta projektu. Vietvarām prognozē stabilu nodokļu ieņēmumu kāpumu – vidēji virs 6%. Taču pieaugums būtiski atšķirsies starp novadiem. Un ir pašvaldības, kurām bez papildu atbalsta draudot rīcībnespēja.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Naudas dalīšana starp pašvaldībām – karsta tēma jau gadiem. Un arī šogad – kādam pieaugums virs desmit procentiem, citam – knapi viens. Formulas ir komplicētas, kritēriji – vēl sarežģītāki. Un patiesībā iedzīvotājiem tas neko daudz neizsaka. Cilvēkiem ir svarīgi – vai ir darbs, skola, sabiedriskais transports.

Valsts turpinot meklēt veidus, kā samazināt izdevumus un efektīvāk izmantot pieejamos līdzekļus, saka premjere. Un arī pašvaldību savienības priekšsēdis pārliecināts, ka taupība nu esot arī vietvaru ikdiena.

"Ir ļoti svarīgi visiem mums saprast, ka nav valsts un pašvaldību budžeti. Visi esam vienā Latvijā, vieni un tie paši iedzīvotāji. Jārod risinājumi visiem kopīgi," sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa.

Šodien Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē ar ministriem apspriests nākamā gada valsts budžets un to pavadošais domstarpību un vienošanās protokols, par kuru valdība lems rīt. Nākamgad pašvaldību maciņus plānots papildināt vidēji par sešiem procentiem. Pieaugums gan būtiski atšķirsies starp novadiem, piemēram, virs 10% Saulkrastos un Jūrmalā, bet Valkas novadā – tikai 0,9%. Pašvaldība lūdz papildu dotāciju, pretējā gadījumā – tā varot nonākt rīcībnespējas stāvoklī.

Vents Armands Krauklis
Valkas novada domes priekšsēdētājs, "Vidzemes partija"

"Valkas budžeta pieaugums 0,9%, kas nedaudz vairāk kā 80 000 eiro, savukārt uzdevumi, ko valsts uzlikusi kā likumu, ir 300 000. Tas skaidri parāda, ka tas nav iespējams. Valka ir vienīgā pašvaldība, kurai ir šī īpašā situācija."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Krauklis akcentēja, ka gadiem ilgi valdība nav pildījusi uzdevumu, ko tai devusi 13. Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija 2020. gadā. Toreiz Valkas novadam nepievienoja apkārtējās pašvaldības un tika uzdots rast speciālu risinājumu tieši šīs pašvaldības budžetam, ņemot vērā arī Igaunijas tuvumu un to, ka Valkas novada iedzīvotāji deklarē savu dzīvesvietu Valgā. Taču risinājuma joprojām nav.

"Protams, Valkas iedzīvotajiem nav jācieš no tā, ka ir pieļautas vienas vai otras kļūdas. Mēs atsevišķi to atrisināsim," sacīja Siliņa.

Tikšot iesaistīta Finanšu ministrija un Valsts kontrole, kura vērtēs, kā tiek tērēti līdzekļi. Tikmēr ar īpašu dotāciju nākamgad stiprinās pierobežu. Proti, trīs miljonus eiro novirzīs piecām Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldībām: Ludzas, Krāslavas, Balvu, Alūksnes un Augšdaugavas novadam.

Lai gan šodien sēdē iztika bez asiem strīdiem, starp valdību un vietvaru vadītajiem joprojām pastāvot atšķirīgi viedokļi daudzos jautājumos.

Gints Kaminskis
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis

"Neraugoties uz to, ka nākamgad plānojas budžets lielāks 6,1%, šeit varētu būt situācija, ka jāmeklē papildu līdzekļi, gan valsts funkciju nodrošināšanai, gan savu tiešo uzdevumu veikšanai. Valsts skatās uz budžetu no gada uz gadu. Mēs lielākā posmā. Kaut vai pašvaldības policija. Pārņēmām savā paspārnē. Šobrīd neviens nerēķina, ka tur algas jāceļ, mašīnas jāmaina, formas tērpi jāpērk. Tie ir papildu izdevumi, ko vairs neviens nerēķina."

No savas puses valdība garantējot, ka prognozētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir galvenais vietvaru ienākumu avots, tiks nodrošināts pilnā apmērā. Bet ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto, tiks novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arvils Ašeradens
finanšu ministrs, "Jaunā Vienotība"

"Pašvaldībām ienākumu līmenis nodrošināts, tālāk atšķirīga aina, kā pašvaldības pašas saimnieko un izturas pret saviem līdzekļiem. Neviena pašvaldība nav zem stabilizācijas mehānisma. Rēzekne stabilizējusi savas finanses. Lielais jautājums, vai izdosies atrisināt SPA jautājumu. Ja būs jāatdod nauda EK, tad situācija sarežģīsies."

"Kopumā mēs visi saprotam, ka aizsardzība un drošība prasa papildu ieguldījumu. Pašvaldības arī strādā. Jāpielāgojas jaunai situācijai," norāda Siliņa.

Vienlaikus līdz nākamā gada 1. martam valdībā jāizskata jau jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis. Tajā paredzēts citādāk sadalīt līdzekļus un mazināt birokrātiju.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm