Valdības mēģinājums izskaust "ēnu ekonomiku" – VID būs jāinformē par skaidrā naudā izmaksātu darba algu

Ēnu ekonomikas apmērs Latvijā joprojām uzskatāms par ļoti augustu – tā ir miljardos eiro mērāma tautsaimniecības daļa, no kuras netiek iekasēti nodokļi. Un galvenā problēma turpina būt "aplokšņu algas".

Lai pret tām cīnītos, pieņemtas izmaiņas valdības noteikumos. Darba devējiem VID no nākamā gada būs jāinformē, ja darbinieki algu saņem skaidrā naudā.

"Šobrīd neviens normatīvais akts nenosaka pienākumu darba devējam deklarācijās norādīt, kādā veidā tiek izmaksāta darba alga. Tā ir bezskaidra vai skaidras naudas izmaksa. Un līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam arī nav pietiekamas un precīzas informācijas par tiem darba devējiem, kas šādā veidā izmaksā darba algu un arī par tiem darba ņēmējiem, kas saņem skaidras naudas izmaksu," norādīja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.

Jaunais regulējums paredz darba devēja ziņojumu papildināt ar jaunu aili, kura būs jāaizpilda, ja algu izmaksā skaidrā naudā.

"Ņemot vērā, ka tas darba devējam, kas izmaksā darba algu skaidrā naudā, ir tikai viena ķeksīša ielikšana ailē, tas nepalielina administratīvo slogu būtiski. Savukārt darba devējam, kas darba samaksu izmaksā bezskaidrā naudā, tas vispār neietekmē neko," teica Jakaite.

Izmaiņas valdība pieņēma bez diskusijām. "Kolēģi, vai ir kādi jautājumi Labklājības ministrijai? Ja jautājumu nav, es saprotu, ka šis ir saistīts ar budžetu, tāpēc arī mēs to šodien izskatām, lai arī tie ir noteikumi. Bet tas tātad jau ievieš skaidrību attiecībā uz to, kas ir paredzēts ēnu ekonomikas apkarošanas plānā," pauda premjere Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrija lēš, ka, pateicoties jaunajam regulējumam, budžeta ieņēmumi nākamgad varētu palielināties par aptuveni 700 000 eiro.

Noslēdzot darbu pie budžeta pavadošo likumu izskatīšanas, valdība nolēma nākamgad vairumā gadījumu celt autoceļu lietošanas nodevas, ko maksā kravu pārvadātāji. Latvijā līdz šim tās bijušas zemākas kā Lietuvā un Igaunijā. Papildus iekasēto naudu plānots izmantot ceļu atjaunošanai.

"Ņemot vērā, ka kopumā ir būtiski pieaugušas autoceļu būvniecības un remonta izmaksas, tad šī brīža ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas faktiski vairs nespēj kompensēt tās izmaksas, kas ir valsts tieši galveno autoceļu bojājumu novēršanai, kurus, zināmā mērā rada arī kravas transportlīdzekļi," stāstīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Pēc valdības ārkārtas sēdes premjere un Pašvaldību savienības vadītājs parakstīja vienošanās un domstarpību protokolu, kas ir daļa no budžeta pieņemšanas procesa. Ar nelielu aizķeršanos, dokuments tika parakstīts elektroniski.

Darbs pie valsts budžeta valdībā gan vēl turpināsies. Nākampirmdien plānots apstiprināt pašu galveno dokumentu – nākamā gada budžeta likumu. Pēc tam stafeti no valdības pārņems Saeima.