Valdības partneri kritiski par finanšu plānu 2024. gadam: Izskatās pēc kārtējā tehniskā budžeta
Rudens ir budžeta sagatavošanas un pieņemšanas laiks. Otrdien, 26. septembrī, jau stāstījām, ka Ministru kabinets vienojās, kā nākamgad sadalīt papildu pieejamos gandrīz 800 miljonu eiro. Jaunā koalīcija jau bija lēmusi, lauvas tiesa šīs naudas būs veselībai, izglītībai, kā arī iekšējai un ārējai drošībai. Papildu līdzekļi gan algām šajās nozarēs strādājošajiem, gan citiem pasākumiem.
Arodbiedrību savienībā gandarījums, ka papildu finansējums algām atvēlēts, taču ar to joprojām nepietiekot. Tāpat ir jomas, piemēram, kultūra, kur gaužam maz līdzekļu, turklāt vajadzīgi arī lēmumi, kas visu jomu darbiniekiem nodrošinātu vairāk naudas uz rokas.
"Vēl vakar Finanšu ministrijā uzsvērām, ka neapliekamā minimuma pacelšana no 500 līdz 700 eiro ir mūsu prioritāte numur viens."
Tādējādi neapliekamais minimums būtu vienlīdzīgs minimālajai algai, kas nākamgad paredzēta 700 eiro. Arodbiedrības gatavas par to cīnīties.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijā liela vilšanās par neieklausīšanos uzņēmējos. Pēc būtības tāds vēl viens tehniskais budžets. Atkal tiek pārdalīta nauda, bet praktiski nekā, lai Latvijas ekonomika kļūtu konkurētspējīgāka, varētu vairāk pelnīt un būtu arī vairāk ko pārdalīt.
"No visām šīm iniciatīvām no mūsu puses ir iekļuvis praktiski kaķa klepus. Pāris mazas lietiņas. Vairs ieskriešanās periodu nedosim. Vai nu mēs strauji ejam uz priekšu un vienojamies, kādā sistēmā dzīvojam. Vai nu mēs šo mierīgo periodu no uzņēmēju puses beidzam un sākam skaidri, tieši un agresīvi pieprasīt savas tiesības."
Uzņēmēji joprojām pārliecināti, ka jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs un jāatrod jēdzīgs vienkāršs regulējums mazajiem uzņēmējiem, lai izvilktu tos no pelēkās zonas.
Savas bažas arī Fiskālās disciplīnas padomē, kas uzrauga, lai politiķi neaizrautos ar dzīvi uz parāda. Papildu sadalītie gandrīz 800 miljoni – liela summa.
"Būs diezgan uzmanīgi jāvērtē visas ieņēmumu pieauguma pozīcijas – vai tās ir pamatotas, un vai mēs kaut kur neesam pārāk optimistiski. Būs arī jāskatās, kāds būs šī budžeta piedāvājums un kādi būs deficīta mērķi."
Valdība savu darbu pie nākamā gada budžeta vēl nav pabeigusi, un tas turpināsies vēl visu oktobri. Piemēram, jāsagatavo vēl tā sauktie pavadošie likumprojekti, kas ierasti ir dažādas nodokļu izmaiņas vai citas lietas, kas attiecas uz plānotajiem izdevumiem vai tēriņiem. Valsts galveno politikas dokumentu valdībā plānots apstiprināt novembra sākumā un uzreiz pēc tam sūtīt uz Saeimu, kur darbu pārņems deputāti. Tas nozīmē, ka šajā visā līdz šim lemtajā ir iespējami kādi precizējumi vai papildinājumi, bet diez vai varam kādas kardinālas izmaiņas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
