"Valmiermuižas" darījums: Lielākā daļa Latvijas alus nozares dāņu un somu rokās
Latvijā šonedēļ plaši izskanējusī "Valmiermuižas alus" pārdošana somiem piederošajai "Cēsu alus" grupai mudināja TV3 Ziņas paskatīties uz to, kas vispār notiek vietējā miestiņa darīšanas nozarē. Starp lielākiem jomas uzņēmumiem nu jau retais vien nepieder ārzemniekiem.
Psiholoģisks trieciens mazajām alus darītavām. "Valmiermuižas alus" pārdošana plaši atbalsojusies vietējā nozarē.
Latvijas alus nozare gadu laikā būtiski mainījusies. Savulaik absolūti lielākā daļa patērētā miestiņa tepat uz vietas arī tika uzbrūvēta, tagad jau pretēji, lielāka daļa alus importēta. Dažādas darītavas iekļāvušās lielās starptautiskās grupās, uz ārzemēm pārvedot ne tikai peļņu, bet gana daudzos gadījumos arī pašu ražošanu. Tāpēc arī veikalu plauktos varam redzēt it kā latviskus alus zīmolus, bet bez sarkanbaltsarkanā karodziņa blakus.
Pēdējos gados lielās grupas pārpirkušas, piemēram, "Bauskas" un "Piebalgas" darītavas. Šonedēļ izziņots līdzīgs darījums ar "Valmiermuižas alu".
Apkopojot situāciju nozarē, dāņu "Royal Unibrew" piederošajā "Cido grupā" ir tādi zīmoli kā "Lāčplēšis", "Lielvārdes", "Līvu", "Madonas alus".
Pie citiem dāņiem – "Carlsberg" grupā – ietilpst "Aldaris" ar pašu zīmolu, "Mežpili" un "Apinīti", savukārt somu "Olvi" saimniecībā ir "Cēsu alus grupa". Tur arī, piemēram, "Mītava", "Lido", "Piebalgas". Un drīzumā, sagaidāms, arī "Valmiermuiža alus".
Paraugoties uz 10 lielākajiem komersantiem pēc pērn patēriņam nodotā alus apmēra, vai tas būtu pašu saražots vai importēts, redzam, ka šīs trīs starptautiskajiem piederošās grupas arī ir lielākas. Atmetam ārzemniekiem tagad vai, sagaidāms, drīzumā piederošos zīmolus, atmetam uzņēmumus, kas nav alus ražotāji, un faktiski vietējā kapitāla rokās divas darītavas starp 10 lielākajiem komersantiem pēc pērn patēriņam nodotā alus apmēra.
Iespējams tieši tāpēc, tik skaļi izskanēja jaunumi par "Valmiermuižas".
Dažādās sociālo tīklu platformās bez pārsteigumiem – skumjas par to, ka nu jau kārtējais vietējais brūzis pārdots starptautiskajiem, mijas protams, ar jokiem.
Vai tagad gaidāma stiprinātā "Valmiermuiža" plastmasas pudelē? Vai varam gaidīt" Valmiermuižas PREMIUM" pintē skārda iepakojumā? Vai tagad tā vispār ir "Cēsumuiža"? Kā norāda abas darījuma puses publiskajā paziņojumā, ražošanu plānots saglabāt Valmiermuižā un solīts arī turēt godā tradicionālās receptes un garšu.
"Saglabāsies ražošana… Tu atceries, ko politiķi teica pirms četriem gadiem, pirms vēlēšanām," ironiski pavaicā Neatkarīgo aldaru biedrības vadītājs, darītavas "Labietis" saimnieks Reinis Pļaviņš.
Viņš atzīst, ka nozarē ziņas par "Valmiermuižas alus" pārdošanu bijušas liels pārsteigums. Savā ziņā lielākais no mazajiem vietējā brūvēšanas jomā. Pēdējo gadu vairāki darītavu darījumi, aldaraprāt, saistāmi ar paaudžu maiņu. Cilvēki visu mūžu strādājuši, ieguldījušies un grib saņemt darba augļus.
"Tā ir uzņēmējdarbība, tas nav nekas traģisks. Protams, psiholoģiski ir sāpīgi, ka tas uzņēmums nonāk kaut kāda liela konglomerāta paspārnē, bet tā jau nebūtu nekāda vaina. Problēma ir tā, ka tiem konglomerātiem ir niķis lietas optimizēt. "Šeit mums ir laba darītava. Šeit mēs varētu visus zīmolus vārīt vienā darītavā, pārējās pārdot kā nekustamos īpašumus. Šos darbiniekus mēs nooptimizēsim visus uz šejieni." Un kaut kā pēdējo 20, 30 gadu laikā visi šie konglomerāti ir devušies no Latvijas projām."
"Labieša" īpašnieks piebilst, ka ikurāt "Valmiermuižas alus" sagaidāmie saimnieki, Somijas "Olvi", līdz šim pamatā tiešām paturējuši alus ražošanu Latvijā, bet jautājums arī par tālāko attīstību, kur un kā tā notiks.
Latvijas Alus darītāju savienības vadītājs Pēteris Liniņš nesaskata, ka "Valmiermuižas alus" cienītājiem būtu pamats satraukties par produkta garšas īpašībām.
"Par alu daudz tiek runāts un diskutēts, tāpēc rodas daudz mītu un stereotipu. Es domāju, ka šis ir viens no gadījumiem. Neviens uzņēmums nav ieinteresēts kaut kādā veidā pasliktināt, novienkāršot vai nonivilēt jau sabiedrībā mīlētu preču zīmju, konkrēti, alus garšu."
Vai varam gaidīt līdzīgus pārņemšanas darījumus arī turpmāk? Nozarē akcentē, ka to, protams, nevar izslēgt, bet diez vai tā kļūs par kaut kādu masveida tendenci. Gluži vienkārši nav jau nemaz palikuši tik daudzi, kurus pārpirkt.
Stagnējoši traģiski, pasmejas nozarē, taujāti raksturot, kā patlaban vietējiem alus darītājiem vispār sokas. Arī miestiņa ražotāji pēdējos gados lobējuši, devušies protesta akcijās. No politiķiem gan vairāk sagaida nevis kādu dižu atbalstu, bet vienkārši, lai netraucē. Par pēdējo piemēru min arī jaunos alkohola tirdzniecības laika ierobežojumus. Vispārējā alkoholisma apkarošanas vilnī diez vai esot pamats cerēt uz politiķu atbalstu alus nozarei.
"Nu ko es iešu tagad cīnīties par kaut kādiem žūpām nosacīti, atbalstīšu Latvijas nodzeršanos? Es ļoti labi saprotu, kā strādā demokrātiska sabiedrība. Ja tu esi politiķis, tev ir jācīnās par lietām, kuras izskatās labi. Viņas varbūt nav labas, bet galvenais, lai viņas izskatās labi. Alus diemžēl ir labi, bet neizskatās labi."
Cerība gan uz patērētājiem, kuri mēģinās ar savu maciņu atbalstīt vietējos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
