Ventspils brīvostas pārvaldei slēgti bankas konti; valdība steigšus virza potenciālu risinājumu

Ventspils un Rīgas brīvostas darbības principi pēc būtības ir vienādi. Ikdienas operatīvu darbu nodrošina ostas pārvalde, savukārt to pārrauga un par nopietnākām lietām, piemēram budžetu vai attīstības plāniem lemj valde. Tā darbojas astoņu cilvēku sastāvā. Četrus deleģē valdības ministri, četrus vietējā pašvaldība.

Pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu vērstās ASV sankcijas attiecas ne tikai uz viņu pašu, bet arī organizācijām, kuras Savienoto Valstu ieskatā politiķim pieder vai ir viņa kontrolē. Viena no tām ir Ventspils brīvostas pārvalde. Lai gan operatīvā darbība ostā turpinās, nav zināms, cik ilgi. Bankas konti pārvaldei jau esot slēgti.

Lai gan Lembergs no amata Ventspils brīvostas valdē atkāpās pats, valdība vēlas sabiedrotajiem skaidri parādīt, ka politiķim ietekmes ostā vairs nav. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rīcības plānu trešdien iepazīstināja Valsts prezidentu.

"Es esmu ļoti apmierināts, ka valdība tik ātri un tik efektīvi reaģē uz šo situāciju. Tas ir svarīgs jautājums ne tikai mūsu ekonomikai, bet arī valsts labai pārvaldībai," teic Valsts prezidents Egils Levits.

Pēc tikšanās ar Levitu premjers steidzās atpakaļ uz Ministru kabinetu, kur bija sasaukta valdības ārkārtas sēde. Tajā nolemts uz Saeimu sūtīt likuma grozījumus, ar kuriem pašvaldības pārstāvji gan no Ventspils, gan no Rīgas brīvostas valdes tiek izslēgti, tādējādi kontroli pār šiem stratēģiskajiem objektiem atstājot tikai un vienīgi valdības pārziņā. Vai Lembergam ir ietekme arī Rīgas brīvostā, politiķi nemācēja teikt.

"Es to tiešām nespēju komentēt. Man nav informācijas, ir vai nav, bet ir skaidrs – reizēm dzīvē tā sanāk, ka rodas iespēja ātrāk virzīt jautājumu, nekā sākotnēji tas bija domāts," pauž Kariņš.

Jau ceturtdien attiecīgais likumprojekts varētu nonākt Saeimas dienaskārtībā. Valdība arī esot saziņā ar ASV, lai Ventspils ostas pārvaldi izņemtu no sankciju saraksta.

Savukārt pikts par valdības ķeršanos pie Rīgas ostas ir galvaspilsētas mērs, vienlaikus brīvostas valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR): "Padomāsim par nosaukumu – Rīgas brīvosta. Tā nebūs vairāk brīva un nebūs arī Rīgas. Tad nomainiet nosaukumu – lai ir jaunā konservatīvā osta. Droši vien piestāv šis noteikumus."

Lielajām ostām nokļūstot pilnīgā valsts kontrolē, nu jau kārtējo reizi aktualizējies jautājums, kā tiek atlasīti valsts pārstāvji valdēs. Atbildīgajiem ministriem, ar atsevišķiem izņēmumiem, jau izsenis bijusi daudz kritizēta tradīcija šajos labi apmaksātajos amatos virzīt partijas biedrus, savu biroju cilvēkus vai citas pietuvinātas personas.

"Es paļaujos, ka ministri ir nozīmējuši kompetentas personas pārstāvēt attiecīgo ministru intereses ostās. Mēs no Satiksmes ministrijas esam izvirzījuši juristus, profesionāļus," saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Ar lēmumu tiek atrisināta viena puse, noņemot šos pašvaldības cilvēkus, bet tas neatrisina konceptuālu problēmu. Brīvostas valdes locekļu izvirzīšanas principi nedrīkst būt politiski," teic korporatīvās pārvaldības eksperts Andris Grafs.

Satiksmes ministrs iecerējis jau tuvākajos mēnešos virzīt valdībā plašāku ostu pārvaldības reformu. Visticamāk, tas varētu nozīmēt ostu pārveidošanu par valsts uzņēmumiem, uz to pārvaldību piemērojot OECD principus – tai skaitā attiecībā uz vadītāju atlasi.