Vētras radītie zaudējumi sāk tuvoties 30 miljoniem eiro. Valdība visu nekompensēs

Daudzviet Latvijā – gan Rīgā, gan citās pašvaldībās – joprojām redzams postījums, ko aiz sevis atstāja jūlija nogales spēcīgā vētra. Vietvaras norāda, ka visu seku novēršana un sakopšanas darbi varētu joprojām prasīt pat mēnešus.

Smagi dabas stihija skāra Jūrmalu, jo sevišķi Kaugurus. Dažas dienas pēc vētras kūrortpilsētas vadība lēsa, ka tādā pirmajā acu uzmetienā zaudējumi varētu būt lēšami vismaz 11 miljonu eiro apmērā. Tie gan tikai nākot klāt.

Savukārt Jelgavā, kur lielāko skādi nodarīja plūdi, zaudējumi pagaidām sarēķināti vismaz 13 miljonu eiro.

Rīga visam tika cauri salīdzinoši un nosacīti ar sausām kaujām, bet arī galvaspilsētā sākotnējie zaudējumi jau pārsniedz pusotru miljonu eiro un vēl tiek rēķināti.

Kā TV3 raidījumā "900 sekundes" klāstīja Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, pašām vietvarām šo naudas nastu pacelt nebūšot pa spēkam: "Tā tiešām ir ārkārtēja situācija, tie tiešām ir ārkārtēji zaudējumi. Tā nav ikdiena. Tiklīdz nav ikdiena, jānāk valstij palīgā ar saviem līdzekļiem un pašvaldībām šie līdzekļi jāsaņem."

Valstī spēkā ir konkrēta kārtība, cik daudz šo zaudējumu varētu segt no valdības programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", cik  jāmaksā pašām pašvaldībām un kādās situācijās valsts varētu uzņemties 100% skādes segšanu.

Vietvaras jau ilgstoši sūdzas, ka pēc būtības to kases ir tukšas. Piemēram, Jūrmala jau rosinājusi, ka varētu tai dot brīvlaišanu no iemaksas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tiesa gan, maz ticams, ka šis risinājums varētu sastapt dzirdīgas ausis. Pašvaldību lietu ministrijā atzīst, ka tas nozīmētu mazāk naudas citām vietvarām.

"Viennozīmīgi. Līdz ar to tas ir tāds budžeta jautājums, tas ir arī nodokļu politikas jautājums. Tuvākajā laikā valdība par to diskutēs, un tas arī būs dzirdams publiski. Domāju, ka šobrīd Jūrmala ļoti labi vari izmantot esošo kārtību," saka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Inga Bērziņa (JV).

"Es aicinātu nepārspīlēt ar apgalvojumu, ka kases ir tukšas. Darbaspēka nodokļi, kas ir pašvaldību nodokļi, pildās ļoti labi, un tur ir ekstra finansējums," stāsta finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Pēc finanšu ministra teiktā, pirms vērt valsts maku, svarīgi arī saprast, cik lielā mērā pašvaldības pasargā apdrošināšana, kas ne visām vietvarām ir.

"Īpašniekam ir kā labam, rūpīgam saimniekam jāapdrošina savs īpašums. Ja tas ir izpildījies un ja tie postījumi ir daudz plašāki, nekā sedz apdrošināšana, tad tādā gadījumā arī mēs segsim. (Ja apdrošināšanas nav?) Ja apdrošināšanās, tā atkal ir viena diskusija, kas bija iepriekš ar Latgales pašvaldībām. Nu tik un tā mēs atradām risinājumu, kā atrisināt vienu vai otru jautājumu. Tā kā tur tiešām ir jāiet cauri katram objektam, kāda ir bijusi tā objekta vēsture, kā tas ir gājis, katrā ziņā mēs skatīsimies," saka Ašeradens.

Savukārt vietvaras rāda atpakaļ uz vispārīgi trūkstošo finansējumu. "Protams, būtu ideāli, ja visi īpašumi būtu apdrošināti. Viens brīdis bija, kad pašvaldības gāja uz to, varēja to, un šie īpašumi bija apdrošināti. Šobrīd tādēļ, ka vairāku gadu garumā faktiski līdzekļu trūkst, ir samazināts finansējums, es pieļauju, ka ne visur visi īpašumi tiek apdrošināti. Tāda situācija varētu būt," norāda Kaminskis.

Pašvaldībām jāiesniedz zaudējumu aplēses atbildīgajā ministrijā līdz mēneša beigām.