Vidējā alga Latvijā tuvojas 1900 eiro slieksnim

2026. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2026. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 2,3 %, bet stundas samaksa par 10,2 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 401 eiro

Vidējā neto darba samaksa 2026. gada 2. ceturksnī bija 1 401 eiro jeb 74,3 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 4,4 %, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 1,1 %.

Mēneša darba samaksas mediāna – 1 527 eiro

Bruto darba samaksas mediāna2 par pilnas slodzes darbu 2026. gada 2. ceturksnī bija 1 527 eiro. Salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni (1 464 eiro), tā pieauga par 63 eiro jeb 4,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 1 168 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,1 %.

Privātajā sektorā nedaudz straujāks gada pieaugums

2026. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni, vidējais atalgojums privātajā sektorā pieauga par 3,3 procentpunktiem straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi par 5,4 % un 2,1 %.

2026. gada 2. ceturksnī privātajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 876 eiro, savukārt sabiedriskajā sektorā tā bija par 50 eiro augstāka jeb 1 926 eiro.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences, kā arī strukturālās izmaiņas darba tirgū. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2026. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni valstī kopumā pieauga par 5,9 % jeb 232 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 10,5 tūkst. jeb 1,4 %.

2026. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, darba samaksa visstraujāk pieauga ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 14,4 %, operāciju ar nekustamo īpašumu  nozarē – par 11,5 %, administratīvo un atbalsta dienestu darbības nozarē – par 9,6 %, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē – par 8,1 %.

Labāk atalgotās nozares3 – telekomunikācija, datorprogrammēšana, konsultēšana, datošanas infrastruktūras nodrošināšana un citi informācijas pakalpojumi

2026. gada 2. ceturksnī visaugstākā vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija telekomunikāciju, datorprogrammēšanas, konsultēšanas, datošanas infrastruktūras nodrošināšanas un citu informācijas pakalpojumu nozarē (3 257 eiro), finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (3 214 eiro), elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē (2 526 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 430 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (2 172 eiro).

Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 256 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Augstākais vidējais atalgojums Rīgas reģionā

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgas reģionā – 2 068 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 365 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma starpība bija starp Rīgas un Latgales reģioniem – 34,0 %.

Darba samaksa nostrādātā stundā – 13,18 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2026. gada 2. ceturksnī bija 13,18 eiro, un gada laikā tā pieauga par 3,9 % (2025. gada 2. ceturksnī – 12,69 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 15,92 līdz 16,60 eiro jeb par 4,3 %.